Brīnišķīga ir zvaigžņotā debess bezmēness naktī! Pie tumši zilās debess mirgo lielas un mazas zvaigznes, un liekas, ka to ir miljoniem.
Skatoties uz naksnīgajām debesīm, mēs domājam: nav iespējams saskaitīt visas zvaigznes. Bet patiesībā tas tā nav: zvaigznes, kas redzamas ar neapbruņotu aci vienā debess puslodē, jau sen saskaitītas, un pavisam to ir ap trīs tūkstoši!
Pirmo zvaigžņu katalogu sastādījis, IV gadsimtā pirms mūsu ēras, ķīniešu astronoms Ši Šens. Pēc viņa katalogs daudzas reizes ir ticis pārrakstīts no jauna. Kas ir zvaigžņu katalogs? Tas ir zvaigžņu saraksts, kurā precīzi norādītas zvaigžņu atrašanās vietas pie debess. Zvaigžņu katalogos reģistrē arī to spožumu, jo citas taču mirdz spožāk, bet citas ne tik spoži.
Senie astronomi visus novērojumus veica ar neapbruņotu aci. Tikai mūsu ērā parādījās pirmās vienkāršās iekārtas. Jo spēcīgāk attīstījās tehnika, jo vairāk zvaigžņu tika atklātas. Mūsdienās zvaigžņu pētīšanā liela nozīme ir fotografēšanai. Piemēram, ja šķiet, ka kāda zvaigzne ir pazudusi vai parādījusies no jauna, pietiek tikai nofotografēt un salīdzināt ar veco fotoattēlu.
Jau senos laikos cilvēki ievēroja, ka vairākas spožas zvaigznes, kas atrodas netālu cita no citas, veido dažādas figūras. Šīs zvaigžņu figūras cilvēki jau kopš seniem laikiem nosaukuši par zvaigznājiem. Astronomi sauc zvaigznājus tajos vārdos, kādus tiem devuši senie grieķi. Tomēr jaunākos laikos astronomi atraduši pie debess vēl daudzus zvaigznājus un arī tiem devuši nosaukumus, tikai ne vairs teiksmainus, bet gan visvienkāršākos.…
