Par vienu no oriģinālākajiem un interesantākajiem antīkās pasaules autoriem –Lukiānu, ziņas iegūstam pārsvarā iegūstam no viņa paša darbiem. Citi antīkie avoti par rakstnieku klusē, bet skopas ziņas atrodamas 10.gs. bizantiešu „Sudas” leksikonā. Lukiāns dzimis ap 120.g. Sīrijā, Samosatā. Kaut gan pēc izcelsmes Lukiāns nav grieķis, viņš apgūst grieķu valodu ar visām tās finesēm un retoriski sofistiskajai izglītībai nepieciešamās disciplīnas, studēdams pie slavenajiem Jonijas sofistiem.
Laiks, kurā rakstnieks dzīvoja (2.gs.m.ē.) ir Romas impērijas laiks, kā arī antīkās vergturu sabiedrības krīzes priekšvakars. Lai gan šis Romas impērijas zelta laikmets ir, salīdzinot ar republikas beigu periodu, mierīgs laiks, ir zināma stabilitāte un attīstība, tomēr jau šajā laikā parādās dažādas impērijas sabrukuma iezīmes. Šim laikmetam raksturīgais filozofiskās domas seklums, māņticības pastiprināšanās, sofistikas pretenzijas un vulgāri filozofiskā opozīcija tai, literatūras arhaisms un tukšums – šie ideoloģiskā sabrukuma simptomi bija priekšnoteikums un fons, kurā Lukiāns varēja izpausties kā dzēlīgs satīriķis un kritiķis.…