Amerikāņu statistiķi ir saskaitījuši, ka no tā laika ko mēs veltām kontaktiem ar citiem cilvēkiem darbā, mājās u.c. vietās , mēs 9% laika rakstām, 16% laika lasām, 30% runājam, 45% klausās. Tātad lielāko daļu informācija uzņemam klausoties – diemžēl daudzi cilvēki neprot klausīties.
Klausīšanās ir informācija uztveres process, kura laikā informāciju saņem, dekodētā, apjēgtā un interpretētā veidā. Var izšķirt nerefleksīvo un refleksīvo klausīšanos:
• Nerefleksīvā – klausīšanās līdzekļi šeit ir mūsu “uzmanības poza”(galva piešķiebta), galvas mājieni, plecu raustīšana, uzmanīgs, ieinteresēts skatiens. Parasti izmanto tādas reakcijas – “hm”; “jā?”; “ko?”; ”ko tu saki?”. Šo klausīšanās veidu ir lietderīgi izmantot tad, kad mūsu partneris ir emocionāli pāruzbudināts, kad galvenais ir atbrīvoties no spriedzes;
• Refleksīvā – uzsvars tiek likts uz verbālo komunikāciju. Refleksīvās klausīšanās gadījumā varam sastapties ar dažādāko klausītāja uzvedību: partnera viedokļa ignorēšana; partnera uzskatu, interešu tīšu izkropļošanu; patiesu interesi pret partneri un viņa sniegto informāciju.
Svarīgi ir iemācīties klausīties. Zinātnieki I.Ladanovs un J.Žarikovs uzskata, ka lielākai daļai cilvēkiem būt par labiem klausītājiem traucē neuzmanīgums, pasivitāte un agresivitāte. Viņi ir izstrādājuši rekomendācijas klausītājiem, kuras sauc “Sistēma 15”un ir virzītas uz minēto trūkumu izskaušanas. Savukārt angļu psihologs I.Atvarte “Efektīvas klausīšanās paņēmiens” akcentēta klausītāju atbildība par partnera saprašanu un saturīgas informācijas iegūšanu. Abās šajās sistēmā varam atrast identiskus ieteikumus.
Klausīšanās sākas ar labu vidi. Nav iespējams klausīties, ja: ir bail, un ja ir sasprindzināta gaisotne. Izšķir vairākus klausīšanās līmeņus:
- dzirdēšana – dzirdat ko partneris saka, bet neiedziļināties tajā;
- klausīšanās – raksturīga koncentrēta uzmanības pievēršana tekstā saturam un ieklausīšanās galvenajā tēmā, nevis atsevišķos faktos;
Nepietiek vien ar klausīšanos teksts ir arī jāsaprot. Efektīva klausīšanās ietver aktīvu piedalīšanos sarunā – arī tādā gadījumā, ja pats nerunājat, tikai ar interesi klausāties.
Aktīvā klausīšanās nozīmē, ka klausītāja pozīcijā pastāvīgi kontrolējam informācijas nodošanas un saņemšanas precīzumu, nodrošinot partneri ar atgriezenisko saiti, par to, cik labi mēs viņu saprotam. Šo klausīšanās vedu izmantoja, lai iegūtu pēc iespējas vairāk mūsu interesējušo informāciju. Aktīvās klausīšanās procesā mums jāizmanto šādi atgriezeniskās saites signāli:
…