1.Saskarsmes teorija.
2.Cilvēka personība nav iedomājama bez saskarsmes ar apkārtējo vidi. Katram cilvēkam ir vajadzība pēc cilvēciskiem sakariem, vajadzība pēc pieķeršanās, simpātijām, vajadzība pēc pašapziņas un pašapliecināšanās, kā arī vajadzība pēc informācijas un vērtību orientāciju sistēmas. Visas šīs vajadzības cilvēks var apmierināt tikai saskarsmē ar citiem cilvēkiem. Saskarsmes procesā cilvēks ne tikai nodod un saņem informāciju, bet arī cenšas panākt noteiktus mērķus iedarbojoties, saskaņojot rīcību ierosinot vai pārtraucot kādu partnera darbību. Savukārt saskarsmes kvalitāte un attiecības, kas veidojas saskarsmes procesā būtiski ietekmē cilvēku dzīvi, pašsajūtu un darba spējas. Cilvēka būtība parādās tikai saskarsmē, personības un otras personības vienotībā, tādā, kas balstās tikai uz atšķirības starp „Es” un „Tu” realitāti.
Skolēna personības veidošanos sekmē skola. Tā ir vide, kurā viņš darbojas, atrodas saskarsmē ar citiem skolēniem un skolotājiem. Tātad pedagoģiskā procesa neatņemama sastāvdaļa ir izglītotāja un izglītojamā savstarpējās attiecības. Pedagoģiskā saskarsme – tā vienmēr ir skolotāju un skolēnu intelekta, emociju un gribas mijiedarbība. Jo labāk viņi viens otru izprot, jo produktīvāks ir viņu dialogs un kopīgā darbība, savstarpēji kontakti ir noturīgāki un mazāk pakļauti dažāda veida deformācijai. Deformēta saskarsme traumē cilvēku psihi, izsauc spēcīgas, negatīvas emocijas un aizvaino.…