Saskarsme- galvenā cilvēka esamības forma. Visi cilvēka darbošanās veidi notiek saskarsmes kontekstā. Saskarsme ir reālā, aktuālā garīgās dzīves pastāvēšanas forma. Vācu izcelsmes amerikāņu filozofs un psihologs E. Fromms speciāli akcentē, ka normālam cilvēkam izolācija no citiem ir nepanesama, vientulības izjūta ir viena no visvairāk psihi traumējošajām cilvēka izjūtām. Saskarsmes kvalitāte un attiecības, kas veidojas saskarsmes procesā, būtiski ietekmē cilvēku dzīvi, pašsajūtu un darba spējas. Konflikti, deformēta saskarsme traumē cilvēku psihi, izraisa spēcīgas negatīvās emocijas, aizvaino, cērt grūti dzīstošas brūces cilvēku dvēselēs.
Saskarsme tātad ir cilvēka sociālās dabas izpausme un realizācija. Ir divas pieejas saskarsmes interpretācijā:
• Socioloģiskā- šī pieeja traktē saskarsmi kā vienu no cilvēka pastāvīgajām darbības formām ar specifiskiem mērķiem un uzdevumiem līdztekus darbam, izziņai un vērtēšanai, kā to obligāto komponentu.
• Sociālpsiholoģiskā- šajā pieejā saskarsme ir tiešs vai netiešs kontaktēšanās process, kura mērķis ir ietekmēt partnera (partneru) uzvedību, emocijas, dispozīcijas (nostādnes un attieksmes), aktivitātes pakāpi un darbību.
Saskarsmei ir divas izpausmes: ārējā un iekšējā. Saskarsmes ārējā izpausme ir partneru reālā komunikatīvā uzvedība, kuru var redzēt un dzirdēt un kura izpaužas kā vārdiska vai nevārdiska vēršanās pie partnera. Saskarsmes iekšējo izpausmi mēs neredzam, bet varam spriest par to, balstoties uz novērojumiem.
Saskarsmes funkcijas
Galvenā, globālā saskarsmes funkcija ir cilvēku sociālo vajadzību apmierināšana. Šī maģistrālā funkcija realizējas ar virkni šaurāku funkciju starpniecību:
• Regulatīvā funkcija- saskarsmes procesā realizējas partneru savstarpējā iedarbība, ietekme.
• Izziņas funkcija- sistemātisku kontaktu ietekmē cilvēki iegūst zināšanas paši par sevi, viens par otru, kopīgo uzdevumu risināšanas ceļiem.
• Ekspresīvā funkcija- saskarsme ļauj mums izpaust savas emocijas un pārdzīvojumus, izteikt savu attieksmi par notiekošo, faktiem, partneri.
• Sociālās kontroles funkcija- saskarsme nereti realizējas kā pozitīvu (uzslava, cildinājums) vai negatīvu (nopēlums, kritika) sankciju komplekss attiecībā pret partneri, lai koriģētu viņa uzvedību.
• Socializācijas funkcija- tikai saskarsmē ar citiem cilvēkiem mēs kļūstam par personībām, iegūstam kontaktēšanās pieredzi, zināšanas, prasmi ātri orientēties saskarsmes partnerī un situācijā un runāt, uzvesties un darboties.
Saskarsmes veidi
Pēc mērķiem var izdalīt:
• Sociāli rituālā komunikācija- tās nolūks ir uzturēt partneru attiecības, parādīt uzmanību, apliecināt cieņu.
• Izziņas komunikācija- mūsu galvenais mērķis ir jaunas informācijas iegūšana.
• Ekspresīvā komunikācija- šajā komunikācijā galvenais ir emociju un jūtu izpausmes.
• Pamudinošā komunikācija- tās nolūks ir kaut ko panākt no partnera, piemēram, izpildīt mūsu lūgumu, mainīt viņa attieksmi, uzvedību utt.
• Pārliecinošā komunikācija- tās mērķis parasti ir mainīt partnera viedokli, novirzīt viņa domas uz mūsējām.
• Konfliktregulējošā komunikācija- svarīgākais ir konfliktu atrisināšana un partneru attiecību noregulēšana.
Pēc normativitātes pakāpes saskarsmi var iedalīt:
• Oficiālā- jeb lietišķā saskarsme, kurā cilvēki kontaktējas, rēķinoties ar iepriekšnoteiktām normām, kā lomu un statusu pārstāvji.
• Neoficiālā- šī saskarsme ir brīvāka, to regulē vispārcilvēciskās normas.
Pēc kontaktu vēlamības- nevēlamības pakāpes tos var iedalīt:
• Nepieciešamie jeb obligātie- bez tiem jebkura kopīga darbība kļūst praktiski neiespējama.
• Vēlamie- tādi personīgie kontakti, kuri veicina kopīgo darbību
• Nevēlamie- tādi, kas traucē kopīgās darbības mērķu sasniegšanu.
…
