Psiholoģija – pēta mūsu psihes procesus.
Saskarsme – galvenā cilv. esības forma. Saskarsme – neatņemams cilvēka raksturojums.
Visi cilvēka darbošanās veidi notiek saskarsmē.
Galvenās sociālās vajadzības, tikai kuras apmierinot cilv. var pilnvērtīgi dzīvot:
pēc informāc. un vērtīborientācijas – apzināties sevi saistībā ar noteiktu kultūru, etnosu, reliģiju. Ja tā nav, apjūk, pazaudē dzīves orientierus
pēc pašapliecināšnās (pašnaturalizācijas)- psiholoģiskam komfortam just savu nozīmīgumu
pēc pašapziņas - nepieciešams apzināt sevi kā personību
draudzības un mīlēstības jūtām, ja tās trūkst rodas apātija, dzīves apnikums
aktuālākā vajadzība-pēc piederības, būt elementam kādā lielākā “Es-Mēs”
Saskarsme - cilv. mijiedarbība, kuras gaitā norit apmaiņa ar informāciju, savstarpējā uztvere un sapratne, kā arī savstarpēja iespaidošana. Tā rezult. veidojas personības ideāli, pārliecība, pasaules uzskati.
ārējā – reālā komnnikatīvā uzvedība, kuru var redzēt un dzirdēt (subjektīvā uztvere, emocionālais pārdzīv., mērķi, intereses, darb.motīvi, vajadzības)
iekšējā –neredzam, bet varam spriest balstoties uz novērojumiem (uzvedība, rīcība, darbība)
Oficiālā, jeb lietišķā saskarsmē cilv. kontaktējas rēķinoties ar iepriekš noteiktām normām, kā lomu un statusu pārstāvji (vadītājs – padotais)
Neoficiālā- brīvāka, to regulē vispārcilvēciskas normas (padotais – padotais).
1.informatīvā, izziņas f-ja – iegūst zināšanas par sevi, viens par otru
2.regulatīvā – partneru savstarpējā iedarbība (iespaido vide)
3.emocionālā (ekspresīvā) – ļauj mums paust savas emocijas, izteikt attieksmi pret notiekošo
4.sociālās kontroles f-jas – realizējas kā pozitīvu vai negatīvu sankciju komplekss pret partneri (atzinība, nopēlums, cieņa, kritika)
5.socializācijas f-ja (pati svarīgākā) - pateicoties savstarp. kontaktiem ,mijiedarbībai veidojas cilv.personība. iemācamies klausīties, runāt, uzvesties, gūstam pieredzi.
Savstarpējās uztveres psiholoģiskie mehānismi, kurus cilv. izmanto priekšstata par partneri veidošanā:
1.Identifikācija – sevis pielīdzināšana citiem un citu pielīdzināšana sev (apzinātā un neapzinātā veidā)
2.Empātija – (spēja līdzi just), balstās uz cilv. prasmi , ko aktualizē vēlēšanās vai vajadzība nostādīt sevi otra cilv. vietā, izjust viņa stāvokli, paskatīties uz notiekošo ar partnera acīm. pretējā parādība – egocentrisms
Egoistiskā empātija – līdzpārdzīvojums, vienkāršākā emp. forma – saprot partnera emocionālo stāvokli, bet nemaina savējo
Emocionālā emp.- notiekošais tiek saprasts un izraisa mūsos atbalsi
Līdzjūtība, altruistiskā empātija – augstākā emocionālā emp. forma, pāreja uz darbīgo empātiju
Darbīgā emp. – augstākā emp. forma, ne tikai līdzi jušana, bet arī darbība
3.Reflekcija (atspoguļošanās) – cilv. uztvere, sapratne par to, kā viņu uztver un novērtē saskarsmes partn., realizējas kā process ar atgriezenisko saiti – saņemot informāciju par to kādu iespaidu atstājis , izvēlas un koriģe savu turpmāko saskarsmi.
4.Strereotipizācija – partnera uzvedības normu klasifikācija salīdzinot ar zināmām parādībām, kategorijām, stereotipuiem. Cilv. tiek uztverts kā noteiktas sociālas grupas pārstāvis (ne kā individualitāte).
5.Sociālie stereotipi – vecāku un sabiedrības iemācītas uztveres shēmas, tos izmanto informācijas deficīta apstākļos.
Psiholoģiskās barjeras – fakti kas var deformēt otra cilvēka uztveri:
Spriedumi par otru cil. pēc analoģijas ar sevi, nereti savas negatīvās īpašibas projicējam otrā
“oreola”efekts – vispārējā, kopējā iespaida par cilv. attiecināšanu uz viņa personības atsevišķām izpausmēm un konkrētām iezīmēm. Pamatā ir cilv. ieņemamais amats, sociālais stāv.,profesionālie sasn. Šie rādītāji var radīt gan pozitīvu, gan negatīvu efektu
- “ inerces” efekts – ilgstoši un tuvi kontakti neļuj pamanīt izmaiņas otrā cilv., tieksme saglabāt reis izveidojušos priekšstatu.
pievilcīguma jūtu faktors, idealizācija – uz priekšstatu atstāj mūsu jūtas par viņu (labais – labs, sliktais – slikts)
attieksmes pret mums faktors
“etaloni”, tieksme pēc nepretrunīguma - idealizēti priekšstati par to, kādu vēlamies redzēt savu vad., darbab., draugus
stereotipi – standartizēti vērtējumi, kad otru cilv. neuztveram kā individualitāti, bet gan kā kādas sociālas grupas, prof. pārstāvi, reliģ., tautas, dzimuma. Bieži ir konservatīvi, var būt reakcionāra, deformējoša loma.…
