Saskarsmes prasme ar cilvēkiem ir viena no svarīgākajām, ja ne pati svarīgākā māsu prakses sastāvdaļa. Šo iemaņu apguvē liela nozīme ir saskarsmes teorijai, taču pašas iemaņas ir pat nozīmīgākas klīniskajā praksē. Izpratne par saskarsmi ir visas māsu prakses pamatu pamats. Arī tad, ja māsas prot veiksmīgi veidot sociālo saskarsmi, viņām ir svarīgi iemācīties analizēt savas attiecības ar citiem cilvēkiem, izmantot savu spēju , lai uzlabotu darbu.(3)
Ikdienas darba gaitās es nodaļā saskaros ar ļoti dažādiem cilvēkiem, gan pacientiem, gan savām kolēģēm māsām ārstiem un citu medicīnas personālu. Ja runājam par pacientiem tad ļoti svarīgi ir prasme uzklausīt , iedrošināt pacientu uz atklātu sarunu, sniegt patiesu atbalstu, būt līdzjūtīgai.
Sandīns savos spriedumos iet vēl tālāk un apgalvo, ka kvalitatīva aprūpe ir atkarīga no sevis izmantošanas ārstniecībā. Ļoti svarīgas māsai ir tādas personīgās īpašības un iemaņas kā sirsnība un uzmanība, pašpārliecība, pašatklāsme un pašapziņa.
Izrādot pacientam sirsnību un uzmanību māsa izrāda par viņu interesi – smaida, uzrunā pacientu draudzīgā tonī, uztur acu kontaktu, pauž interesi par teikto. Līdz ar to viņam rodas drošības sajūta, gan arī vieglāk izteikt savas vajadzības. Strādāju akūtās ķirurģijas nodaļā un pie mums iestājoties pacienti bieži izjūt sāpes un milzīgu stresu, jo ir atvesti ar ātro palīdzību un nav plānojuši atrašanos slimnīcā. Protams, ir ļoti būtiski būt precīzai izpildot ārsta norādījumus, bet ne mazāka nozīme ir arī veiksmīgi pielietot savas verbālās iemaņas , jo ir daudz situāciju, kad parunāšanās un uzklausīšana dubulto ārstniecisko efektu.(1)
Ne mazāk svarīga ir empātija - īpašība, kas saistīta ar spēju iejusties pacienta pasaulē, dziļi izprast, aplūkot problēmu no viņa viedokļa. Tas nozīmē pielikt pūles, lai uztvertu situāciju precīzi, tā kā to uztver klients. Būtu ļoti svarīgi pacientu uztvert kā vienotu organismu, kas attiecīgā situācijā reaģē uz kādu nezināmu procedūru un viņam ir šī draudu un baiļu izjūta.
Bieži vien slimība vai smagas operācijas sekas maina cilvēka uzvedību, viņš var kļūt agresīvs, dusmīgs, vainot mediķus savās likstās. Es to esmu redzējusi strādājot ar stomas pacientiem, kas pēc operācijas nevar samierināties ar stomas klātbūtni . Ļoti liela pacietība un empātiska pieeja šīm klienta problēmām var palīdzēt samierināties ar notikušo, iemācīties sevi apkopt un dzīvot tālāk pilnvērtīgu dzīvi ar stomu.
Lai māsa varētu pilnvērtīgi veikt savu darbu nepieciešams stabils pašvērtējums un pašapziņa. Tas palīdz nosargāt savas robežas gan attiecībās ar ārstiem, gan citiem kolēģiem un pacientiem.(2)
Pašapziņa ir saistīta ar iestāšanos par savām pilnīgi pamatotām tiesībām, nepārkāpjot citu cilvēku tiesības. Svarīgi ir būt prasīgai pret sevi, bet šādas pašas prasības vajadzētu izvirzīt arī saviem kolēģiem. Ir bijušas darbā situācijas, kad jāpieņem dežūra no paviršas un nekārtīgas māsas, kurai procedūru kabinetā ir netīri statīvi, nav atzīmētas temperatūras un citi kā viņa izteicās ‘’sīkumi’’.
Jāmāk izskaidrot un likt saprast kolēģei, ka man šāda pieeja darbam nav pieņemama un šādu dežūru es nepieņemšu. Svarīgi to pateikt kolēģei tā ,lai nākošajā reizē šādu saķeršanos nebūtu.
Vispār attiecībās ar ārstiem un kolēģēm māsām gribētos uzsvērt tādas īpašības kā draudzīgums, distance un stāja. Māsas draudzīgums nedrīkst pārvērsties pārmērīgā tuvībā. Neliela distance katru draudzību padara stiprāku.(2) Katrai māsai pašai jānovelk sava draudzīguma robeža. Par stāju. Tas nozīmē stāju un staltumu tiešā un pārnestā nozīmē: taisna mugura, neliekties kur to neprasa , tīrība un sakoptība visplašākā un dvēseliskā nozīmē, cieņa un prasīgums pret sevi un citiem. Vispār uzskaitot vēlamās īpašības māsu praksē, secinu, ka bieži vien tās izriet viena no otras un papildina cita citu.
…
