Dzīvojot cilvēku sabiedrībā,cilvēks pastāvīgi kontaktējas ar citiem cilvēkiem,izmantojot dažādas zīmes un citus paņēmienus.Jebkuru mijiedarbību starp cilvēkiem sauc par saskarsmi.Saskarsme ir ietverta jebkurā cilvēcisko kontaktu veidā,tās varā ir regulēt un mainīt atsevišķa indivīda psiholoģisko attīstību un uzvedību jebkurā dzīves situācijā.Saskarsme ir viens no galvenajiem personībai pieejamajiem izziņas paņēmieniem,jo katra personība tikai saskarsmē,atdarinot citus saskarsmes locekļus,iemācās saprast sabiedrību un līdz ar to arī sevi.
Saskarsme ir tiešs vai netišs kontaktēšanās process,kura mērķis ir ietekmēt partnera uzvedību,emocijas,aktivitātes pakāpi un darbību.
Cilvēks saskarsmē tiek iesaistīts līdz ar pirmo elpas vilcienu – atrodoties līdzās mātei.Saskarsme turpinās ģimenē,skolā,studiju laikā un profesionālajās gaitās .Cilvēks visu savu dzīvi pavada saskarsmē,jo viņš ir radīts kā sabiedriska un sociāla būtne.Jau no pašiem senākajiem laikiem cilvēki dzīvojuši grupās,kaut gan sākumā par pamatu tam ir bijuši tieši izdzīvošanas kritēriji.
Cilvēks savā būtībā nav vinpatis,viņam ir nepieciešama sabiedrība,un tā veidojas saskarsme.Jau no dzīves pirmajām dienām cilvēks iepazīst saskarsmi,kas dažādojas un pilnveidojas dzīves turpmākajos gados.Saskarsmei ir milzīga loma cilvēces pastāvēšanas vēsturē un attīstībā,personības attiecībās ar sabiedrību.
Pēdējos gados psiholoģijā kā jauns tās izpētas un attīstības princips tiek izvirzīts saskarsmes princips.…
