Licencēšanas mērķis ir uzņēmumā (licensee - licencējamais) ieviest tehnisku iespēju, kuras šobrīd nav un kuru nav iespējams dabūt neiegūstot zināšanas vai nesaņemot nepieciešamo atļauju no cita uzņēmuma, kurš to var sniegt.
Nepieciešamā tehniskā iespēja var būt
jauna vai uzlabota produkta ražošana (pārdošanai vai lietošanai)
esošā produkta ražošana jaunā vai uzlabotā veidā
sniegt jaunu vai uzlabotu tehnisku pakalpojumu.
Iespējami arī citi gadījumi, bet jebkurā gadījumā licencējamais iegūst uzlabotu tehnisko kompetenci, kas balstās uz transformētām zināšanām vai uz juridiski atzītu atļauju - intelektuālo īpašumu vai visbiežāk uz abiem.
Visnozīmīgākās intelektuālā īpašuma tiesības ir tehnoloģijas licencēšana ar patenta tiesībām. Patents ir ekskluzīvas tiesības, kas dod patenta īpašniekam tiesības kādā laika periodā vienīgajam ļaut citiem strādāt noteiktā tehniskā jomā. Tehniskajai jomai jāietver tehniskā priekšrocība - izgudrojums, kas ir jauns, nav acīmredzams un ir industriāli pielietojams.
Patenta dokumentācijai pilnīgi un pietiekami jāapraksta šī priekšrocība vai ieguvums, lai pēc izņēmuma perioda beigām (Amerikā 20.gadi, ja tiek maksāta nacionālā nodeva) sabiedrība varētu brīvi izmantot šo priekšrocību. Šis darījums ar valsti tātad ir īslaicīgs monopols apmaiņā pret pilnu izgudrojuma atklāšanu.
Persona, kam tiek atļauts strādāt ar patentēto izgudrojumu izņēmuma periodā ir licencējamais. Savukārt persona, kam ir piešķirts konfidenciāls tehnisks knowhow (bieži saukts par privātu tehnisko informāciju vai tirgus noslēpumu) priekš savas komerciālās lietošanas, patiesībā nav licencējamais, tomēr šāda nepareiza vārda lietošana ir pārāk iegājusies, lai tiktu mainīta. Tas ir tāpēc, ka uz informāciju kā tādu nav īpašuma tiesību. Būtībā licenzētas tehnoloģijas gadījumā ņēmējs nedrīkst izpaust kā viņš izmanto informāciju, kas saņemta pret kontraktu, ko viņš akceptējis kā priekšnoteikumu, lai saņemtu informāciju. Atšķirība licencēšanā starp tiesībām lietot patentētu, bet publicētu informāciju (vienīgi tā kā licencējis patenta īpašnieks) un tiesībām lietot konfidenciālu, bet nepatentētu knowhow ir fundamentāla un tas ietekmē attiecības starp ņēmēju un licencētāju, to savstarpējās saistības un tiesības un procesu, kas jāveic, lai vienotos par licencēšanu. …
