Kukaiņu sugu daudzveidības un populāciju blīvuma samazināšanās galvenie cēloņi globālā mērogā ir lauksaimniecības un mežsaimniecības intensifikācijas izraisītās sekas. Lauksaimniecība veicina monokultūru “tuksnešu” veidošanos, ūdeņu piesārņošanu ar biogēniem elementiem un vides piesārņošanu ar biocīdiem. Nepārdomāta meliorācija, kā arī vides piesārņošana ar rūpniecības izmešiem, neorganizēta rekreācija, urbanizācija, mežu izciršana stimulē biotopu fragmentācijas un degradēšanās procesus un līdz ar to bioloģiskās daudzveidības krasu samazināšanos. Šī negatīvā tendence vairāk vai mazāk izteikti ir pārņēmusi visu pasauli. Piemēram, Nīderlandē no 60 spāru sugām 28 ir izzudušas vai stipri apdraudētas. Nīderlandē un Luksemburgā jau izzudušas 2/3 no dienas tauriņu sugām. Beļģijā 47% visu kukaiņu sugu jau ir izzudušas vai to skaits ir ievērojami samazinājies. Eiropas entomologi var sniegt samērā precīzu sugu izmiršanas hronoloģiju, jo minētajās valstīs kukaiņu fauna ir labi izpētīta.
Latvijas entomologi (kopskaitā ap 30) ir konstatējuši, ka arī mūsu entomofauna degradējas, bet varbūt ne tik strauji kā Rietumeiropā. Līdz šim Latvijā nav izveidota sauszemes ekosistēmu bioloģiskās daudzveidības monitoringa sistēma un trūkst precīzu datu par šo negatīvo tendenci. Taču kopumā faunas stāvoklis, pateicoties ekstensīvai lauksaimniecībai un mežsaimniecībai iepriekšējos gadu desmitos, pagaidām ir krietni labāks nekā Rietumeiropā. …
