Sapņu interpretācijai ir liela nozīme tradicionālajā psihoanalīzē. Z. Freids ir teicis, ka sapņi ir “ vieglākais ceļš uz neapziņu “. Miega laikā cilvēka superego nav tik modrs un līdz ar to neapzinātie konflikti un vēlmes atspoguļojas sapņos. Freida skolnieks vācu psihiatrs un psihoanalītiķis F.Perls uzskata, ka uz viena sapņa detalizētas analīzes varētu balstīties vesela terapija. Viņš sapņu analīzes galveno metodi ir aizņēmies no psihoanalītiķa O. Ranka. Līdz 1960. gadam dominēja psihoanalītiskā pieeja, bet šodien tā vairs nav.
Šodien ir zināms, ka tikai augstākie dzīvnieki redz sapņus. Aukstasiņu dzīvnieki sapņus nekad neredz, bet viņu nervu sistēma reģenerējas visā viņu dzīves laikā ( pastāvīga neiroģenēze ). Tādējādi viņiem piemīt vienīgi iedzimtie instinkti un viņi nevar ne iegūt, ne saglabāt vai izstrādāt nosacījuma refleksus.
K. Jungs apgalvoja, ka sapņi nevis maskē neapzināto psihes saturu, bet atklāj to. Viņš izvirzīja domu par “ kolektīvo neapziņu ”.
St. Laberžs Stenforda universitātes Miega pētījumu centrā pierādījis, ka cilvēki spēj gulēt miegā un sapņot, tomēr saglabājot pilnu apziņu. Pētījumi parādīja, ka izmantojot “ caurspīdīgos sapņus “, cilvēks dziļi iesakņotas bailes un trauksmi, rosināt radošās potences un bagātināt prāta dziedinošās spējas. Apmēram trešdaļu dzīves cilvēks pavada miegā, un sapņo apmēram piekto daļu no šī miega. Tādēļ ir interesanti zināt, kā norisinās miegs. Nakts miegam parasti ir novērojamas četras dažādas fāzes. Tās atšķiras pēc smadzeņu viļņu frekvences, acu kustībām un muskuļu tonusa.
Pirmajā stadijā mainās smadzeņu viļņu alfa ritms, nedaudz pazeminās sirdsdarbība, asinsspiediens un ķermeņa temperatūra. Muskulatūra atslābst un rodas “ peldoša izjūta”.
Otrajā stadijā miegs pamazām kļūst dziļāks un cilvēks grimst snaudā. Tagad rodas tēta viļņi, kas izpaužas kā smadzeņu aktivitātes “ uzliesmojumi “. Miegs pamazām kļūst dziļāks. Zināmu daļu sapņu cilvēki redz tā saucamo “ acu ābolu ātro kustību “ miega stadijas laikā. Šis periods ilgst vairākas minūtes. Aptuveni 20 – 45 minūtes pēc cikla sākuma miegs kļūst dziļāks, par ko liecina lieli, lēni delta viļņi.
Trešajā un ceturtajā miega fāzē cilvēks guļ cieši un ja viņu pamodina, viņš atkal ātri aizmieg. Pēc dziļā miega fāzes paaugstinās spiediens un paātrinās pulss, bet muskuļu tonuss ir tik zems, ka ķermenis ir kā paralizēts. Atkal parādās “ acu ābolu ātrās kustības”.
Šodien ir zināms, ka mums ir trīs stāvokļi: nomods, miegs un sapņi.
…
