Skaidrs ir tas, ka miegs ir tas, kas mums ļoti patīk. Sapņi, kaut arī reizēm nepatīkami, tomēr vilina, un tautā teic, ka tas, kurš guļ, tas negrēko. Lai nu kā, bet visas dzīves garumā vairākums cilvēku, kopā saskaitot, miegā pavada gandrīz 20 gadus. Kāpēc?
Kā notiek aizmigšana un vēlēšanās gulēt?
Aizmiegot ķermenis atslābinās un atrodas miera stāvoklī. Par vēlmi gulēt ir daudz un dažādas teorijas un nav iespējams pārbaudīt, kura no tām ir pareizākā. Agrāk uzskatīja, ka aizmiegam tad, kad asinis mūsu ķermenī pieplūst un sabalansējas zināmā daudzumā, taču vēlāk šo teoriju pierādīja par nederīgu. Saskaņā ar citu teoriju, kas arī izrādījās nepareiza, nervu šūnu ķēde, kura izpilda pavadoņa lomu nervu sistēmā, sabrūk, un tad mēs aizmiegam. Nepareizs izrādījās arī apgalvojums, ka mēs aizmiegam tad, kad smadzenes vairs nesaņem impulsus no ķermeņa. Pastāvēja arī teorija par to, ka miegs saistīts ar noteiktu instinktu, ka ir kāds pozitīvs process, kura rezultātā mūsu ķermenis pats no sevis iegrimst miegā.
Miegam ir arī dažādas teorijas no ķīmijas viedokļa – Noteikta viela, kas nepieciešama, lai organisms būtu nomodā, izbeidzas, un mēs iegrimstam miegā, bet, mums guļot, šīs vielas krājumi atkal atjaunojas. Taču atkal cita teorija stāsta, ka nomodās stāvoklī organismā uzkrājas kāda toksiska viela, kas izraisa vēlmi gulēt un miegu.
Katru vakaru, kad aizmiegam, mēs it kā dodamies tālā ceļojumā pa mūsu vēlmēm un zemapziņu. Pamostoties mums šķiet, ka esam atgriezušies no kāda tāla ceļojuma, taču dažreiz pat īsti neatceramies šī ceļojuma detaļas.
Speciālisti lēš, ka cilvēks vislabāk izguļoties, ja gulēt dodas pirms pusnakts. Tātad būt “cīrulītim” ir diezgan veselīgi.
…
