San Marino – valsts Eiropas D, Apenīnu pussalā, Apenīnu kalnu ZA pakējē, Titāno augstienes nogāzēs. San Marino apdzīvo aptuveni 23000 tk iedzīvotāju, taču liela daļa no San Marino iedzīvotājiem dzīvo ārzemēs (~ 15 tk pilsoņu dzīvo galvenokārt Itālijā, arī Francijā un ASV), un tās platība ir 61 km2 (aptuveni tik liela
kā Liepāja). Ārpus centra, gandrīz vidū, stāv
[Valsts karogs] maģiskais Titano kalns, no trim pusēm norobežodamies no ārpuses kura pakājē izvietojušies 8 kalnu ciemati. Pateicoties Titano kalnam San Marino bija iespēja būt neatkarīgai. San Marino ir pilnīgi apskāvusi Itālija un tā atrodas 13 km no Adrijas jūras. San Marino Rebublikas galvaspilsēta ir Sanmarino (4500 iedz.), lielākās pilsētas – Serravalle, Borgemadžore, Domanjāna. San Marino iedzīvotāji runā Itāļu valodā, iet katoļu baznīcās. [Valsts karogs]
San Marino iedzīvotājiem un itāļiem ir kopīga izcelsme, taču sakarā ar San Marino ilgstošo pastāvību tās iedzīvotājus var uzskatīt par patstāvīgu etnosu. Tā ir parlamentāra republika ar konstitūciju, kas pieņemta 1600. gadā (grozījumi 1906.g.). Valsts dibināšanas diena tiek svinēta 3.septembrī ar visaptverošām pasaulē atzītām ieroču sacensībām un nacionālo savvaļas bingo spēli.
Dzelzceļu un autoceļu garums ir tikai 18km, kas San Marino savieno ar Itālijas ostas pilsētu Rimini. Pašā augšā 14.gs. celti Sv. Franciska vārti, caur kuriem sardze nav ielaidusi nevienu bruņotu vīru. Turpat ir arī franciskāņu baznīca un klosteris, kura krustejā redzami 15.gs meistaru gleznojumi.
San Marino ir viena no mazākajām – 61km2, taču vecākā neatkarīgā valsts pasaulē. San Marino valsts ir veidojusies 4.gs. uz Titano kalna virsotnes, kas atrodas 750 metrus virs jūras līmeņa. Senajās leģendās Titano kalns pastāv un darbojas kā dzīva būtne, un līdz pat šai dienai valda uzskats, ka sanmarīniešu neatkarību un brīvību sargā visu kalnu kalns – Titano. …
