Salīdz. ties. (comparative law) jēdziens nāk no latīņu valodas (parare - vienādi vērtēt). Salīdz. ties. nav tiesību nozare, bet tiesību zinātne. Vieni tiesību zinātnieki to uzskata par patstāvīgu zinātni (R.Davids), citi – par zinātnisku palīgdisciplīnu, citi – par īpašu pētīšanas metodi. Salīdz. ties. pēc būtības ir intelektuālā aktivitāte, kuras objekts ir tiesības un kura izpaužas dažādu valstu tiesību salīdzināšanā, analītiskā izpētē, nosakot kopīgās un atšķirīgās iezīmes.
Salīdz. ties. jāatšķir no citām tiesību disciplīnām, kuras arī ir saistītas ar ārvalstu tiesību izpēti (piem., starptaut. privāttiesībām, tiesību socioloģijas, tiesību vēstures).
Salīdzināšana var notikt dažādos līmeņos – tiesību institūtu, tiesību nozaru, tiesību sistēmu, tiesību saimju līmenī, citiem vārdiem sakot, salīdzināšana notiek mikro, midi un makro līmenī. Mikrolīmeņa salīdzināšana vairāk piemērota praktiskiem nolūkiem, makrolīmeņa – teorētiskiem nolūkiem.
Salīdz. ties. var iedalīt 2 daļās (vispārējā un sevišķā). Vispārējā daļā ietilpst salīdz. ties. priekšmets, pētīšanas metodoloģija, pētīšanas un klasifikācijas kritēriji. Sevišķā daļa ietver konkrētas tiesību jomas, kurās veic salīdzināšanu.
Salīdz. ties. kā zinātnei ir vairāki uzdevumi: 1) informatīvais (informācijas vākšana par dažādu valstu tiesībām); 2) pilnveidošanas (nacionālās tiesību sistēmas pilnveidošana, izmantojot pētījumus par citām tiesību sistēmām; arī tiesību doktrīnas un tiesu prakses pilnveidošana); 3) tiesību propaganda (piem., padomju laikos, kad nacionālās tiesības salīdzināja ar citu valstu tiesībām, lai pamatotu padomju tiesību izcilību).
Salīdz. ties. kā mācību disciplīnai arī ir vairākas nozīmes: 1) sekmē nacionālo tiesību izpēti; 2) atvieglo citu valstu tiesību izpratni; 3) ceļ studentu kultūras līmeni.
2.Salīdzināmo tiesību zinātnes vēsturiskā attīstība.
Pastāv 2 viedokļi par salīdz. ties. rašanos. Vieni zinātnieki uzskata, ka salīdz. ties. radās antīkajā sabiedrībā. Piem., Aristoteļa darbā "Politika" 4.gs.p.m.ē. tika izmantotas salīdz. ties. pētīšanas metodes, lai izpētītu pāri par 100 polišu konstitūcijas savā starpā. Romā ius gentium radās, analizējot dažādu tautu tiesības. 12 Tabulu likumi, tika izdoti tikai pēc Grieķijas pilsētu likumu izpētes un salīdzināšanas. Viduslaikos salīdzināja romiešu un kanoniskās tiesības, bet 16.gs.Anglijā salīdzinot apsprieda kanoniskās un vispārīgās tiesības.
Citi zinātnieki uzskata, ka salīdz. ties. pirmsākumi meklējami 1900.gadā Parīzē, kad notika Starptautiskais salīdz. ties. kongress. šajā kongresā apsprieda, kādā tiesību nozarē salīdzināšana ir visefektīvākā, kādas tiesību sistēmas ir iespējams un ir vērts salīdzināt, ar kādām grūtībām var sastapties salīdzināmo tiesību izpētes procesā.
Jāpiekrīt otrajam viedoklim, jo salīdz. ties. kā zinātne attīstījās samērā nesen (tikai 19.gs. atzina salīdzinošās jurisprudences terminu, attīstījās metodoloģija, tika atzīta salīdzināmās tiesību pētniecības nozīme).…
