Kā viens izcils franču interpretētājs, kas interpretēja amerikāņu demokrātiju teica, ka „bez salīdzinājumu veikšanas prāts nespēj veiksmīgi attīstīties”.1 Slavenais skaidrotājs ar to domāja, ka salīdzinājumi ir kā pamats visām domām bez kā pat nevar rasties domas, jo pat domājot cilvēkiem ir raksturīgi salīdzināt, piemēram, ar kaut kādu iepriekšējo situāciju, kas notika agrāk utt. Salīdzinošā politika ir nepieciešama, lai attīstītu un praktiskāk spētu pielietot dažādas teorijas jau notiekošajos politiskajos procesos. Salīdzinošo politiku var arī pielietot, lai izskaidrotu dažādus politisko notikumu kombinācijas, kā arī institūciju nozīme dažādās sabiedrības daļās, kā, piemēram, salīdzinot parlamentāro ar prezidentālo režīmu.
Salīdzinošā politika parasti salīdzina, analizē un izskaidro, kā valstis atšķiras cita no citas. Tiek salīdzinātas valsts politiskā sistēma, uzbūve un funkcijas neatkarībā no valsts, ar kuru to salīdzina. Politiskā sistēma ir, piemēram, dažādu institūciju kopums, kuri izstrādā mērķus, lai tos sasniegtu, ievērojot sabiedrības vajadzības un vēlmes. Valsts uzbūve tiek pētīta tādā kontekstā kā salīdzinot kāda ir tās pārvaldības uzbūve. Lai sasniegtu daudzos nostādītos mērķus valsts pārvalde ir iedalīta sīkāk, kā parlamentos, birokrātijā, administratīvās iestādēs, tiesas iestādēs, kas veic funkcijas, kas dod iespēju visai valsts pārvaldei formulēt, izpildīt un ieviest tās politiku.2 Izmantojot, piemēram, dažādas valsts funkciju kategorijas, kā tās ir sakopotas un izskaidrotas, var noteikt kā institūcijas dažādās valstīs tiek kombinētas, lai veidotu un īstenotu vienotu un veiksmīgu sabiedrības politiku.
…