8. Dzejolī emociju izpausmei tika izmantoti epiteti piem. “skatiens…skaudrs un tīrs”, “stundu gan karsto, gan dzestro”, salīdzinājumi piem. “kā zobena cirtieni griež…šautenes siksna tev plecu”. Tomēr dzejoļa būtiskākā metafora ir “Katra cilvēka šūpulis ir viņa dzīvības Sjerramaestra.”, kas vijas cauri visam dzejolim, norādot, ka cilvēka sapņa piepildījums un iedomātā ceļā galamērķis ir Sjerramaestra. Manuprāt, šī metafora ir ļoti atbilstoša, jo dzīves jēgas meklējumos nav iespējams uzstādīt konkrētu galamērķi, kuru gribētu sasniegt jebkurš, jo katram cilvēkam ir savi uzskati par to, kas dzīvē ir jāsasniedz. Sjerramaestra ir kalni, tādēļ tie simbolizē grūti sasniedzamo, cēlo un apbrīnojamo, kas dod iespēju katram lasītājam kalnu vietā iztēloties savu sapni jeb dzīves galamērķi.
9. Man ļoti patīk filozofēt par dzīves jēgu, nāvi un to, kas katram cilvēkam ir jādara ar uz šīs pasaules doto laiku, tādēļ šis dzejolis lika aizdomāties vēl vairāk. Es aizdomājos par to cik mēs vienlaicīgi esam spēcīgi un niecīgi. Katrs cilvēks pārvalda savu dzīvi un jebkurā brīdi to var izmainīt. Ar katru rīcību un izdarīto izvēli cilvēka ceļš veic līkumus un nogriežas uz kādu no pagriezieniem, taču pat vismazākā, mazsvarīgākā darbība šo ceļu var aizvest uz pavisam citu galamērķi. Tas man lika aizdomāties par to, cik patiesībā maz cilvēks kā būtne zina un var ietekmēt. Jā, protams, katru dienu mēs veicam neskaitāmas izvēles, no kaut kā atsakāmies un kaut ko iegūstam, taču, lai arī cik grāmatas mēs neizlasītu un cik daudz skolu vai universitāšu mēs neapmeklētu, neviens un nekad nezinās, kur tieši ved un, kad beigsies viņa ceļš.
…
