Sakausejumi ir dažada veida savienojumi.
Sakausējums ir augstā temperatūrā iegūts makroskopiski viendabīgs divu vai vairāku izkausētu ķīmisku elementu maisījums. Parasti ar terminu sakausējums saprot metāliskas dabas sakausējumus, tādēļ vismaz vienai sakausējuma sastāvdaļai jābūt metālam sakausējumos mēdz pielietot tādus nemetālus kā ogleklis, silīcijs, bors. Sakausējumu komponenti var būt ne tikai metāli vai citi elementi, bet arī ķīmiski savienojumi, visbiežāk metālu karbīdi, piemēram, volframa karbīds. Čuguna un daudzu tēraudu sastāvā ir dzelzs karbīds jeb cementīts. Parasti sakausējumus iegūst, atdzesējot šķidru (izkausētu) vielu maisījumu. Retāk tos iegūst ar pulveru saķepināšanas metodi (tā iegūst volframa sakausējumus), elektrolīzi vai kondensāciju no tvaika fāzes.
Sakausējumu īpašības līdzīgas metālu īpašībām - tiem piemīt metālisks spīdums, liela elektrovadītspēja un siltumvadītspēja. Sakausējumu īpašības atšķiras no to sastāvdaļu īpašībām, piemēram, tie var būt daudz cietāki un korozijas izturīgāki.
Metālu sakausējumi
• Bronza ir metālu sakausējums, kurā tiek sakausēta alva ar varu. Bronza bija pirmais sakausējums, kuru intensīvi izmantoja cilvēki. Par pirmajiem, kas sāka izmantot bronzu, tiek uzskatīta senie ēģiptieši, kas to sāka lietot ap 3500 gadu pirms mūsu ēras. Laikmetu, kad intensīvi tika izmantota bronza, sauc par bronzas laikmetu. Bronza sastāv no 20% alvas. Ir arī alumīnija bronza (11% alumīnijs) un svina bronza (8 - 25% svins, 5 – 10% alva).
…
