Zaudējumu atlīdzināšanas pienākums uzlikts nevis ēkas īpašniekam, bet gan tam, kas tajā dzīvo vai kura rokās ēka vai tās daļa atrodas (īrniekam, nomniekam). Ja kaut kas nokrīt no pašas ēkas, tad zaudējumi jāatlīdzina ēkas īpašniekam (piemēro arī CL 1084.pantu). Likumdevējs acīmredzot prezumē, ka tas ‘’kura rokās’’ atrodas ēka vai dzīvoklis, vainojams par to, ka nav uzraudzījis savus viesus vai sliktus izvēlējies. Vēlāk viņam ir tiesības celt regresa prasību pret patiesi vainīgo. Atbildība par šiem tiesību aizskārumiem iestājas uz likuma pamata, neatkarīgi no vainas.
81. Atlīdzība par kustoņu nodarītajiem zaudējumiem (CL 2363.- 2368.pants)
Pamatnoteikums izteikts CL 2363.pantā: par mājas kustoņa vai meža dzīvnieka nodarītiem zaudējumiem atbild kustoņa vai dzīvnieka turētājs, ja viņš nepierāda, ka viņš spēris visus pēc apstākļiem nepieciešamos drošības soļus, vai ka zaudējums būtu noticis, neraugoties uz visiem drošības soļiem. Jāpiebilst – nav nozīme tam, ka zaudējumi nodarīti aiz kustoņa vai dzīvnieka straujuma, sabīšanās vai trakulības lēkmes. Kā redzam, atbildības pienākums uzlikts nevis īpašniekam, bet turētājam. Piemēram, ja kaimiņš izveda manu suni pastaigāties, atbildības pienākums būs kaimiņam. Tāpat, ja īpašnieks nodevis dzīvnieku uzraugam vai sargam turējumā, atbildība gulstas uz šīm personām. Te gan jāpievērš uzmanība tam, ka arī īpašnieks nes atbildību sarga maksātnespējas gadījumā. Ja kāds pašaizsardzības nolūkā ievainojis vai nogalinājis dzīvnieku, tad viņam nav jāatlīdzina īpašniekam zaudējumi.
Atgādinājums – dzīvnieka turētājam jāpierāda, ka viņš nav vainīgs (dzīvnieks turēts ķēdē, būrī, nožogojumā un tml.). Ja kāda persona dzīvnieku kaitinājusi, zaudējumu atlīdzināšanas pienākums ir šai personai. Tā kā norādītās CL normas paredz tikai zaudējumu atlīdzināšanas pienākumu, tad jāatceras vispārējā norma (CL 1635.pants), uz kuras pamata cietušais var prasīt arī morālā kaitējuma atlīdzību.
…
