1. Saistību tiesību jēdziens un rašanās pamati
Jēdzienu ‘s.t.” lieto divās nozīmēs. Pirmkārt – saprot ties normu kopumu, kas regulē saistību rašanos, izpildi, izbeigšanos, pārkāpumu sekas (objektīvās tiesības). S.t. objekt. nozīmē (tas ir, tiesību normas) nosaka, ko drīkst vai nedrīkst darīt tiesisko attiecību dalībnieki, kas nodibina saistības, pilda vai pārkāpj tās, kā atrisināmi to starpā radušies strīdi. Otrkārt – apzīmē tās tiesības, kas pēc darījuma vai uz cita pamata rodas konkrētai personai kā relatīvas tiesiskas attiecības dalībniecei (subjektīvas tiesības).Viena subjekta tiesībai s.t-ās atbilst otra subj. pienākumi. CL-s.t. ir tādas tiesības, uz kuru pamata vienai personai –parādniekam –jāizdara par labu otrai – kreditoram – zināma darbība, kam ir mantiska vērtība.S.t. rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma. Darījumi ir izplatītākais s.t. rašanās pamats. Lai rastos saistība, darījumam ir jābūt tiesiskam. Arī no neatļautas darbības var rasties saistība – jo personai, kas izdarījusi neatļautu darbību (mantas bojāšana, darb., kas apdraud civilties. sargātos labumus uc.), ir pienākums atlīdzināt zaudējumus vai īpašos gadījumos dot citu apmierinājumu. Kā arī likumā var būt nosacīts, ka noteiktos apstākļos, pie not. faktiem personai rodas konkrēti pienākumi pret citu personu. šajā gadījumā saistība rodas tad, ja ir izveidojies tāds faktu kopums, ar kuru likums tieši saista noteikta pienākuma rašanos un pietiekami konkrēti nosaka šī pienākuma saturu.
2. Saistību tiesiskā attiecība un tās elementi
Saistību tiesiskā attiecība ir tāda attiecība, kur vienai personai – parādniekam – jāizdara par labu otrai – kreditoram – zināma darbība, kam ir mantiska vērtība. Kreditoram ir tiesība sagaidīt, ka parādnieks tam par labu izdarīs konkrētu darbību, kam ir mantiska vērtība. Atbilstīgi parādniekam ir pienākums šo darbību izdarīt. Saistība nevar pastāvēt tikai kā pienākums vai kā tiesība. Saistība var pastāvēt tikai kā tiesiskā attiecība, kurā vienai pusei ir tiesības, bet otrai – pien. Daudzas saistības veidojas kā tādas attiecības, kurās katra puse vienlaikus ir gan kreditors, gan parādnieks. Piem., pirkuma līg. gadījumā, pārdevējam ir pienākums dot pircējam lietu (šeit viņš ir parādnieks) u n ir ties. Saņemt no pircēja maksu(te ir kreditors).Atbilstīgi arī pircējam ir gan ties., gan pien. Tāpēc par saistībām parasti runā daudzskaitlī pat tad, ja ir noslēgts tikai viens līgums. Saistību tiesības attiecības elementi ir: Subjekts, objekts, saturs
3. Saistību kopdalībnieku savstarpējās attiecības
Personu, kurai no saistības izriet kaut kādas mantiski nozīmīgas tiesības, sauc par kreditoru. Šī termina izcelsme saistāma ar latīņu vārdu Crede, credo – ticēt, es ticu. Saistības rašanas sakarā ar kādu lietu vēl nenozīmē, ka tiesīgajai personai tūliņ rodas īpašuma tiesības. Slēdzot, piem., pirkuma līgumu, pircējs iegūst nevis īpašuma tiesības, bet tikai tiesības prasīt lietas nodošanu viņam. Noslēdzot līgumu, pircējs uzticas, ka otra puse savu pienākumu izpildīs. Tātad kreditors ir tas, kas tic, ka otra puse savu pienākumu izpildīs. Personu, kurai no saistības izriet pienākums vai pienākumi, sauc par parādnieku. Parāda esamība tikai retos gadījumos nozīmē pienākumu atdot aizņemtu naudu(šādā nozīmē par parādu un parādniekiem parasti runā sarunu valodā). Parādniekam kā saistības dalībniekam ir pienākums izdarīt darbību, kam ir mantiska vērtība. Tas nozīmē, ka parādniekam var būt pienākums nodot lietu īpašumā vai tikai lietojumā, izpildīt kādu darbu, kā, piemēram, izgatavot mēbeles, uzbūvēt māju, pilnvarojuma ietvaros veikt kādu juridiska rakstura darbību un, protams, atbilstīgos gadījumos arī dot naudu. Saistībā ir nepieciešami vismaz 2 dalībnieki, bet ir arī iespējams, ka saistībā kreditora vai parādnieka pusē piedalās vairākas personas. Dažos gadījumos, piem., sabiedrības līgumā, nav iespējams dalībniekus dalīt tādos, kas ir tikai vai nu kreditora, vai parādnieka pusē, katram sabiedrības līguma dalībniekam ir tiesības un pien. pret katru no pārējiem sabiedrības līg. dalībniekiem.
4. Daļējās saistībasD.s. ir viens no saistību tiesību veidiem. Daļējās saistības ir tādas, kurās katram kreditoram ir tiesības prasīt no parādnieka vai parādniekiem saistības izpildi noteiktajā daļā.5. Solidārās saistības
Solidus – vienots vesels. Solidāras saistības ir tādas saistības, kurās katram no solidāriem kreditoriem ir tiesības pieprasīt saistību izpildi pilnā apmērā un katram parādniekam ir pienākums izpildīt pilnā apmērā. …
