Apdrošināšana – pasākumu kopums, kas aptver mantiska rezerves fonda izveidošanu un šā fonda līdzekļu izmantošanu, lai , izmaksājot apdrošināšanas atlīdzību, segtu zaudējumus, kuri apdrošinājuma ņēmējam vai viņa norādītajai personai radušies nelaimes gadījuma, dabas katastrofas vai citu ārkārtēju notikumu (apdrošināšanas gadījuma) rezultātā, kā arī lai pastiprinātu cilvēku materiālo nodrošinātību nākotnē darbaspējas vai apgādnieka zaudējuma gadījumā. Līdzās zaudējuma kompensēšanas funkcijai apdrošināšanai var būt arī līdzekļu uzkrāšanas funkcija. Apdrošināšana var būt brīvprātīga vai obligāta. Apdrošināšanas objekti var būt fizisku un juridisku personu manta, mantiskas un nemantiskas tiesības, intereses un saistības, intereses un saistības, fizisku personu dzīvība un veselība. Likums “Par apdrošināšanu” pieņemts 1993.gada 12.janvārī, vēlāk grozīts un papildināts.
Vekselis – formāls abstraktas saistības vērtspapīrs, kas satur vekseļa devēja saistību sagādāt zināmā termiņā vekseļa turētājam noteiktu naudas summu, vai nu tieši apsolot samaksāt šo summu, vai uzdodot to izdarīt trešajai personai (trata jeb pārvedu vekselis).
Indosaments – uzraksts uz vekseļa vai čeka, kas apstiprina tā nodošanu citai personai un līdz ar to attiecīgo tiesību pāreju. Indosants jeb žiratārs – persona, kas izdara pārveduma uzrakstu. Indosatārs jeb žiratārs – persona, kurai vekseli nodod. Ja uz vekseļa ir vairāku personu indosamenti, tas apliecina vekseļa drošumu, jo visi indosanti atbild solidāri.
Tiesiska darījuma sastāvdaļas:
Būtiskas;
Dabiskas – ja darījums noslēgts tā būtiskos pamatos, ir jau pēc likuma tā tiešās sekas; šīs sastāvdaļas saprotamas pašas par sevi, arī bez sevišķas norunas, bet tās var atcelt vai grozīt ar atsevišķu vienošanos, kura jāpierāda tam, kas uz to atsaucas;
Nejaušas – darījuma tiešo seku paplašinājumi vai aprobežojumi, kā arī tā blakus noteikumi:
Nosacījumi;
Termiņi;
Uzlikumi.…
