1.Saistību tiesību jēdziens un rašanās pamati.
Tās ir civiltiesību normu kopums, kas regulē sabiedrībā pastāvošās mantiskās attiecības, kas rodas sakarā ar lietu nodošanu citas personas īpašumā, lietošanā un sakarā ar darba vai pakalpojuma veikšanu, kā arī sakarā ar prettiesisku darbību, kas nodarījusi kaitējumu personai vai tās mantai. ST ir arī tās CT normas, kas aizsargā fizisku un juridisku personu personiskos nemantiskos labumus un paredz atbildību par to aizskārumu. ST ir tā tiesību norma, kas regulē ekonomisko sfēru.
ST ir tādas tiesības, uz kuru pamata vienai personai- parādniekam- jāizdara par labu otrai- kreditoram- zināma darbība, kurā ir mantiska vērtība.
Kreditora tiesības- prasīt un sagaidīt, ka parādnieks tam par labu izdarīs konkrētu darbu, kam ir mantiska vērtība.
Parādnieka pienākumi- izdarīt darbību, kurai ir mantiska vērtība.
Saistībā ir nepieciešami vismaz divi dalībnieki, bet var piedalīties arī vairākas personas.
ST ir 2 pamata daļas: 1.vispārīgā daļa – noteikumi, kuri attiecas uz visiem saistību veidiem, 2. ST sevišķā daļa- ko saista atsevišķi saistību veidi (atsevišķi līgumi).
ST rodas: 1. No tiesiska darījuma- kā saistību rašanās pamats. Tie ir visizplatītākie ST rašanās pamati . Darījumam ir jābūt tiesiskam; 2. Neatļautas darbības- citu personu tiesību aizskārumi mantas bojāšana, piesavināšanos, veselības apdraudēšana, goda un cieņas aizskaršana. Persona, kura izdarījusi neatļautu darbību ir pienākums atlīdzināt zaudējumus (civiltiesiska atbildība); 3. Pēc likuma- kā saistību rašanās pienākums. Likumā var būt noteikts, ka noteiktos apstākļos pie noteiktiem faktiem personai rodas konkrēti pienākumi pret citu personu.…