1.Saistību tiesību jēdziens un būtība
Saistību tiesības ir visapjomīgākā civiltiesību nozare.
Visizplatītākie līgumi – atlīdzības, pirkuma, darba, uzņēmuma, īres.
Lai notiktu preču apmaiņa jānosaka vienai pusei tiesībām (pieprasīt) saņemt preci, otrai pusei ir pienākums dot preci (izpildīt prasību).
Saistību tiesības rodas arī no deliktiem (ne tikai no līgumiem) t.i. ārpus likumsaistībām izdarītie pārkāpumi.
Saistību tiesības izdala trīs nozīmēs:
a)Objektīvā nozīme - ar saistību tiesībām apzīmē normu kopumu par saistīti tiesiskajām attiecībām. Un šis normu kopums regulē saistību rašanos, izpildi, izbeigšanos, kā arī saistību pārkāpumu tiesiskās sekas. Normu kopums aptver daudzus normatīvos aktus, likumus MK noteikumus u.c.;
b)Subjektīvā nozīme – personas noteikts raksturs, subjektīvās tiesības. Subjektīvās tiesības ir vienas personas (prasti kreditori) tiesības prasīt no otras personas zināmas darbības (parādus).
c)Trešajā nozīmē saistību tiesības nozīmē tiesību zinātni, kas pēta personu attiecības.. Tāpat kā privāttiesību kopumā, saistību tiesībām jārisina dažādi uzdevumi. Šos uzdevumu iedala trijās grupās:
Fundamentālie – uz tiesību sistēmas principu noskaidrošanu, attīstīšanu vērsti pētījumi;
Likumu piemērošanas prakses - tiesību īstenošanas efektivitātes pētījumi;
Likumu pilnveidošanas un ārvalstu pozitīvās pieredzes pārņemšanas iespēju izpēte. Tai skaitā arī starptautiskā sadarbība. …
