ST jēdziens un rašanās pamati.
ST ir tādas tiesības uz kuru pamata vienai personai – parādniekam jāizdara par labu otram – kreditoram zināmas darbības, kam ir praktiska vērtība. (1401.p.)
ST = tiesību kopums, kas regulē saistību rašanos, izpildi, izbeigšanos (objekt. t.)
ST – tiesības, kas pēc darījuma vai pēc cita juridiska fakta pamata rodas konkrētai personai kā relatīvas tiesiskas attiecības dalībnieci (subjekt. ties.) un tām atbilstošos parādnieka pienākumus.
ST regulē mantisko attiecību dinamiku. Saistību tiesībās pats galvenais ir nevis stāvokļa konstatējums, bet pienākums saistību izpildīt un pats izpildes process.
ST ir relatīvas tiesiskas attiecības, kurās ir vismaz divi vai vairāk dalībnieki. Dalībnieku skaits vienmēr ir noteikts. Saistību tiesības parasti ir atļaujošas vai dispozitīvas normas.
Ir 3 ST rašanās pamati:
1)no tiesiska darījuma: vienpusēja, divpusēja, daudzpusēja;
2)no neatļautas darbības: līguma pārkāpums;
3)uz likuma pamata.
Visvairāk saistības rodas uz līguma pamata.
Vairākums saistība izpaužas kā pozitīvi vērtējamas parādības – līgumi un citi darījumi nodrošina materiālo vērtību kustību, preču apmaiņu, ekonomisko un arī garīgo vajadzību apmierināšanu. Ir arī saistības, kas atspoguļo tiesību pārkāpumu (delikti) radīto seku novēršanu vai mazināšanu. arī tās kalpo sabiedrības locekļu interešu aizsardzībai.
2. Tiesiska darījuma priekšmets. (1412.-1426.).
Darījuma priekšmets (lietas nodošana, darbības izpilde) vai atturēšanās no darbības. Darījuma priekšmets nedrīkst būt pilnīgu nenoteikts, neskaidrs.
Nav spēkā tiesisks darījums, kas pēc satura ir pretrunā ar reliģiju, likumiem vai labiem tikumiem. Par tiesiska darījuma priekšmetu nevar būt neatļauta un nepieklājīga darbība.
Saistības priekšmetu, kā arī pašu tā izpildīšanu nevar atstāt vienīgi parādnieka ieskatam. Tiesiska darījuma priekšmets var būt alternatīvs (izvēles). Tas ir aizdevuma līgumā parādnieks var izvēlēties vai viņš atmaksās ar naudu vai ar kaut ko citu, izvēle var būt līdz tam brīdim, kamēr viņš pilda saistību, ja nepilda – izvēle pāriet kreditoram.
3. Tiesiska darījuma forma un saturs (1473-1494).
Tiesiska darījuma forma – ir tiesiska darījuma ārējā izpausme. To var brīvi izvēlēties, izņemot gadījumus, kad tā ir speciāli paredzēta likumos.
No formas viedokļa tiesisks darījums var būt:
1)mutiski vai ar konkrētām darbībām noslēgti;
2)rakstiski;
3)notāra vai citas pilnvarotas amatpersonas apliecināti;
4)nostiprināti ar reģistrāciju zemesgrāmatā (kooraborēti).
CL 1483.pants prasa rakstisku formu:
1)kā zināmu darījumu būtisku sastāvdaļu;
2)taisot darījumu pie notāra vai citām kompetentām personām (konsuli, kuģa komandieri);
3)kad tas jāieraksta zemes grāmatās;
4)kā nosacījumu prasības tiesības uz darījuma pamata.
Darījuma noslēgšana var notikt privāti vai publiski (notariāli un tam pielīdzināmā kārtībā), liecinieku klātbūtnē vai bez tiem.…
