Saistību tiesības

Dāvinājuma līguma jēdziens un noslēgšanas kārtība (1912-1918).

Dāvinājums – tiesiska darbība, ar kuru kāds aiz devības piešķir otram bez atlīdzības kādu mantisku vērtību.
Dāvināt var katra rīcībspējīga persona. Dāvinājums ir divpusēja tiesiska darbība un tas obligāti jāpim apdāvinātājam.
Ja nav altruisma, labvēlības, tad nav arī dāvinājuma (aiz devības). Parasti dāvinājums rada apdāvinātajam īpašuma tiesības uz lietu, taču par dāvinājumu var saukt arī prasījuma tiesību bezatlīdzību nodošanu, parāda atlaišanu, kalpošanu, lietojuma tiesību atdošanu utt.
Var būt, ka dāvinājuma veidā ietērpta kukuļdošana, tātad kriminālnoziegums; zem dāvinājuma var būt apslēpts pirkuma līgumu, lai apietu pirmpirkuma tiesības (simulatīvs darījums). Dāvinājums radiniekiem, lai izvairītos no konfiskācijas (fiktīvs darījums).
CL pieļauj dāvinājumu atlīdzības nozīmē, bet tāda iespējam tikai par atļautiem pakalpojumiem.
Dāvinātājs nedrīkst būt tik pārlieku devīgs, ka apdraud neatraidāmo mantinieku neatņemamās daļas. CL par izšķirošo ir pasludināta apdāvināmā piekrišanas izteikšana, tātad dāvinājums ir konsesuāls līgums. Pēc piekrītošās atbildes uz dāvanas piedāvājuma (oferti). Apdāvinātais kļūst par apdāvināto un viņam ir tiesības prasīt tiesas ceļā dāvanas nodošanu, bet nedrīkst prasīt nokavējuma % augļus.
Pēc pušu pienākuma un tiesības sadales dāvinājuma līgums – vienpusējs līgums; dāvinātajam ir pienākums nodot lietu, apdāvinātājam tiesības prasīt lietu.
Dāvinājuma bezatlīdzības raksturs. Visas uz dāvinātās lietas guļošās nastas un apgrūtinājumi pāriet uz apdāvināto.
Dāvinājuma līgumā nav paredzēta nekāda sevišķā forma, izņemot ar nekustamo īpašumu saistītos dāvinājumus, jābūt rakstiski noformētam un jāieraksta zemes grāmatā.

Dāvinājuma atsaukšana (1919-1924).

Dāvinājumu var atsaukt šādos gadījumos:
1) Ja apdāvinātājs ir rupji nepateicīgs attiecībā pret dāvinātāju. Nepateicība – dāvinātāja rupji apvainojumi vārdos vai darbos, viņam tīši nodarīts svarīgs mantisks zaudējums un viņa dzīvības apdraudējums, kā arī viņa atstāšana bezpalīdzības stāvoklī, ja bijis iespējams viņam palīdzēt. Šo dāvinājumu var atsaukts personīgi dāvinātājs. Nepateicībai ir personisks raksturs. Dāvinājuma atsaukšana nevar atsaukties, pāriet uz dāvinātāja mantiniekiem, to nevar darīt attiecībā uz apdāvinātā mantiniekiem.
2) Ja dāvinājums izdarīts tādā apmērā, ka dāvinātāja neatraidāmiem mantiniekiem nepaliek viņu neatņemamā daļa, tad viņi nevar prasīt no apdāvinātā lai izdod viņiem šīs daļas. Aprēķinot neatņemamo daļu, jāņem vērā dāvinātāja mantas stāvoklis dāvināšanas laikā. Jāievēro arī mantas pavairojums.
3) Ja bezbērnu dāvinātājam vēlāk piedzimst bērns laulībā, tad viņš var atsaukt savu dāvinājumu tiktāl, cik tas vajadzīgs vēlāk dzimuō bērnu neatņemamām daļām.
4) Laulātais dāvinātājs var atsaukt pēc saderināšanās vai laulības lakā izdarītu dāvinājumu:
(a) Ja apdāvinātais laulātais mirst, neatstājot lejupējos;
(b) Ja laulība šķirta tikai apdāvinātā vainas dēļ;
(c) Ja laulība atzīta par neesošu un dāvinot dāvinātājs maldījies par laulības esamību.
Tiesības atsaukts dāvinājumu var izlietot tikai pats dāvinātājs viena gada laikā a)no nāves dienas; b)c) kad nācis spēkā spriedums.






Sevišķie dāvinājuma veidi(1925-1933).

CL paredzēti 3 īpaši dāvinājuma veidi:
1) Visas mantas dāvinājums. Šāds dāvinājums var aptvert tikai dāvinātāja tagadējo mantu, bet ne nākamo (ja nākamās manta – mantojuma līgums). Manta atzīstama par dāvinātu tikai tiktāl, ciktāl no tās atvilkti dāvinātāja parādi. Kreditori var prasīt apmierinājumu no dāvanas;
2) Dāvinājums ar uzlikumu (uzlikums – nejauša lieta saistību tiesībās, kurā noteikts pienākums, kas aprobežo kādas personas tiesības):
(a) norādījums, kādā veidā dāvana izlietojama;
(b) kādam mērķim dāvana izlietojama;
(c) dāvanas lietošanas ilguma aprobežojums (Piem.: uz noteiktu laiku);
(d) var uzlikt apdāvinātājam pretpienākumu (Piem.: izturēties ar cieņu pret dāvinātāju).
Šādā gadījumā vajadzīga apdāvinātā piekrišana. Dāvinātājs var celt prasību par uzlikuma izpildīšanu, bet ja tas nav izpildīts aiz apdāvinātā vainas, tad arī prasīt, lai viņš atdod to, ko saņēmis.
Ja uzlikuma izpildīšana ir neiespējama (dabiski šķēršļi, prettiesisks), tad uzlikumsatkrīt, bet dāvinājums paliek spēkā.
3) Dāvinājuma atlīdzība nozīmē – dāvinājumus, kas piešķirts kā atlīdzība par izdarītiem pakalpojumiem.
Šāda dāvinājuma atsaukšana nepateicības dēļ nav pielaižama.

Aizdevuma līguma jēdziens un noslēgšanas kārtība (1934 – )

Ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojumu lietu nodošanu īpašumā, ar pienākumu atdot saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietas.
Aizdevuma līgumam ir šādas būtiskas sastāvdaļas:
1) aizdot var tikai atvietojamas lietas (graudi, naglas utt., māja nav atvietojama lieta). Atvietojamas lietas – daudzums, kvalitāte;
2) aizdotas lietas nodošana īpašumā;
3) aizdevuma līgums tiek noslēgts tikai ar aizdevuma lietas nodošanu aizņēmējam. Aizdevuma līgums – reāls līgums.

Taču saista apsolījums aizdot un aizdevumu ņemts. Ja puses ir vienojušās par aizdevumu, rodas priekšlīgums, no kura patvaļīgi atteikties nevar. Atšķirība ir ļoti liela. Ja ir noslēgts aizdevuma līgums, aizņēmējam jau ir radušās īpašuma tiesības uz aizdoto mantu. Turpretīm no priekšlīguma izriet vienīgi pienākums aizdot, ko nevar piespiedu kārtā realizēt caur mantas piespiedu atņemšanu aizdevējam. No viņa var piedzīt tikai zaudējumus.
Aizdevuma priekšlīgums un aizdevuma līgums tiek ietverti viena līguma formā (Piem.: priekšlīgums – kredītlīnija)
Tomēr aizdevums var būt spēkā arī nenododot pašas lietas, ja līdzēji vienojas, lai aizņēmējs atstāj pie sevis kā aizdevumu citas atvietojamas lietas, ko viņš savukārt ir parādā aizdevējam uz kāda cita pamata. (Piem.: pers. pieder nekustamais īpašums, mākleris pārdod to, un noslēdz aizdevuma līgumu, ka mākleris var izmantot naudu).

4) aizņēmēja pienākums atdot aizņemto lietu pēc līgumā paredzētā termiņa. Aizdevuma līgums ir vienpusējs – aizņēmējs pienākums, aizdevējam tiesības atprasīt aizdoto lietu. Aizdevuma līgums principā ir bezatlīdzības līgums, ja citādi nav līgts.






Aizdevuma līguma forma

Aizdevuma līguma forma nav noteikta CL. Tā kā aizdevuma līgums ir atdošanas līgums, kreditors prasīs atdot lietu atpakaļ. CL 1483.p. paredz, ka likums prasa rakstisku formu, kā nosacījumu prasības tiesībai uz darījuma pamata.
Rakstveidā noformējot aizdevuma līgumu, tajā jānorāda:
1) kas ir aizdevējs;
2) aizņēmējs;
3) aizdotā lieta;
4) ja puses vēlas, arī termiņš, var norādīt visu summu ne tikai ar cipariem, bet arī ar vārdiem. Vēlams norādīt, kur notiks aizdevuma atmaksa.
Aizdevuma līgumu var noslēgt vienā eksemplārā (parasti 2, 3 eks.). Aizdevuma līgumu var noslēgt arī pie notāra, jo tas var paātrināt parāda atdošanu.
CL 400.p. saistību bezstrīdu piespiedu izpildīšana pieļaujama pie notāra apliecinātiem un tiem pielīdzinātiem līgumiem par naudas samaksu un kustamu mantas atdošanu.

Procenti aizdevuma līgumā (1946).

Ja citādi nav līgts, tad ir bezatlīdzības līgums. Bet pietiek pusēm vienoties, ka aizdod ar %, lai sāktu darboties noteikumi par likumiskajiem %.
Puses var noteikt arī augstākus vai zemākus %. Norunātie % ir līguma nejauša sastāvdaļa (ierobežojumi uz % apmēru nav). Taču ja nokavēts aizdevuma aizdošanas termiņš, par pašu aizdevuma % nebija jāmaksā.
Tātad, ir kāpitāllietošanas % un nokavējuma %. Ja norunātie% pārsniedz likumiskos 6%, aizņēmējs pēc 6 mēnešu notecējuma var parādu atdot pat tad, ja līgums noslēgts uz ilgāku laiku, tātad tiesīgs līgumu vienpusēji lauzt, paziņojot par to 3 mēnešu iepriekš (1767p.).
Ja par % termiņu nekas nav noteikts, tad tie dodami ik gadus, aizdevumu nodošanas dienā, par notecējušo gadu, bez aizdevumiem uz īsāku termiņu nekā gadu, reizē ar kapitāla atmaksu.

Aizdevuma atmaksa (1943-1946, 1878, 1841).

Aizņēmējam jāatdod tādi pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis , nevis tās pašas naudas vai tādas pat šķiras lietas.
Naudas zīmes vai lietas.
Puses var vienoties, ka atvietojamu lietu aizdevumu var dzēst naudā. Tad jāvadās no lietas tirgus cenas aizdošanas nevis atdošanas brīdī. Taču CL neaizliedz vienoties arī par atdošanas brīdī pastāvošas cenas vai kāda cita kritērija pielietošanu. Aizdevumu var izsniegt arī vērtspapīros. To vērtība noteicama pēc tā kursa, kāds pastāvējis aizdevuma nodošanas laikā.
Ja aizdevums jāatdod pēc uzteikuma, tad termiņš aprēķināms no tās dienas, kad uzteikums paziņots parādniekam, bet kad uzteikuma termiņš nav noteikts, tad tas pieņemams kā sešu mēnešu garš.

Samaksas pierādījumi.
Ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Pierādīt to var ar visiem atļautiem pierādījuma līdzekļiem, bet sevišķi ar rakstisku apliecinājumu jeb kvīti, samaksas saņēmējs nevar atteikties to izdot parādniekam.
Kreditoram, samaksu saņemot, jāatdod parādniekam parāda akts, ja tāds ir. Ja parāda akts atdots parādniekam, vai iznīcināts, pārsvītrots, ieplēsts vai saplēsts, tad to tam jāpieņem, ka parāds samaksāts, kas tomēr neatņem tiesību pierādīt pretējo.




Patapinājuma līgums

Patapinājums (lietošanas aizdevums) ir līgums ar kuru kādam nodod lietu bez atlīdzības, bet noteiktai lietošanai, ar nosacījumu atdot to pašu lietu (Piem.: gleznas eksponēšana). Lietu nodod tikai lietošanā (faktiskā valdījumā, turējumā) nevis īpašumā.
Patapināt var tikai nepatērējamas lietas. Patapinājums ir reāllīgums, tas rodas ar lietas nodošanu citas personas turējumā. Lietas īpašnieks saglabā savu īpašnieka statusu, ieskaitot valdījuma tiesības.
CL neizslēdz svešas lietas nodošanu patapinājumā (Piem.: var patapināt nomā paņemtu lietu). Taču vispārējos noteikumos par normu tāpat kā par patapinājumu ir aizliegts tālākdošana bez īpašnieka piekrišanas.
Patapinājums ir tīrs bezatlīdzības līgums, ja no saņēmēja ņem atlīdzību, tas būs īres (nomas) līgums. Patapinājums var izpausties arī atvēlējumā bez atlīdzības lietot zemi vai māju.
Pušu nosaukumi – patapinātājs, kas nodod lietu otram un patapinājuma ņēmējs.
Par patapinājuma priekšmetu var būt gan kustamas, gan nekustamas lietas.
Patapinājumā liela loma ir savstarpējai labvēlībai un uzticībai. Ar to pamatota iespēja priekšlīgumu lauzt bezatlīdzības raksturu līgumu, ja patapinātājam radusies neparedzēta vajadzība pēc lietas.
Vienas lietas patapināšana vairākām personām rada solidāru saistību.
Patapinājuma ņēmējam pēc lietošanas jāatdod patapinātā lieta pēc iespējas labākā stāvoklī. Viņam jāatdod arī visas lietas piederumu, augļi un viss cita no lietas iegūtā peļņa.

Glabājuma līguma jēdziens un noslēgšanas kārtība (168-1971).

Ar glabājuma līgumu glabātājs uzņemas uzglabāt kustamu lietu, ko viņam nodevis glabājuma devējs.
Glabājumu līgums ir reāllīgums, jo tas uzskatāms par noslēgtu, tiklīdz devējs iedevis glabājuma priekšmetu glabātājam. Apsolījums glabāt vai vienošanās bez lietas nodošanas nav glabājuma līgums, tas ir priekšlīgums un rada tiesiskas sekas, kā aizdevuma līgums.
Parasti glabājuma līgums ir atlīdzības līgums, bet CL 1969.p. pieļauj ar glabāšanu bez maksas. Bezmaksas glabājuma saistība pāriet arī uz glabātāja mantiniekiem.
Glabājuma līgums kalpo mantas pasargāšanai no zudumiem vai bojājumiem, uzticot rūpēs par to citai personai. Glabājuma priekšmets var būt tikai kustama lieta, arī atvietojama lieta, nauda.
Nekustamās mantas saglabāšanai slēdz apsargāšanas līgumu, kas pieskaitāms uzņēmuma tipa līgumiem.
Naudas glabāšana bankā nav glabājums CL izpratnē. Tā ir tuvāka aizdevumam, kurā banka ir aizņēmējs un maksā %. Toties līgums par bankā nodoto dārglietu vai vērtspapīru glabāšanu ir glabājuma līgums, izņemot gadījumus, kad klients īrē atsevišķu seifu, vai glabātuvi.
Glabātājs ir tikai lietas turētājs, bet ne tās valdītājs.
Glabātāja līgums ir divpusējs līgums.

Glabājuma līguma forma (1968-1971).

Glabājums ir līgums, kurā glabātājs uzņemas uzglabāt kustamu lietu, ko viņam nodevis glabājuma devējs.(līdzīgs patapinājumam)
Glabājuma līgums kalpo mantas pasargāšanai no zudumiem vai bojājumiem, uzticot rūpes par to citai personai.
Glabājuma priekšmets var būt tikai kustama lieta, arī atvietojama lieta, nauda (nekustamai mantai aizsargāšanas līgums uzņēmuma tipa.
Naudas glabāšana bankā nav glabājums CL izpratnē. Tā ir tuvāka aizdevumam, kurā banka ir aizņēmējs un maksā %. Toties līgums par bankā nodoto dārglietu vai vērtspapīru glabāšanu ir glabājuma līgums, izņemot gadījumus, kad klients īrē atsevišķu seifu, vai glabātuvi.
Glabājumu līgums ir reāllīgums, tas uzskatāms par noslēgtu ar lietas nodošanas brīdi. Priekšlīguma (apsolījums glabāt vai vienošanās bez lietas nodošanas) neizpildes gadījumā var prasīt tikai zaudējumu atlīdzību.
Parasti glabājuma līgums ir atlīdzības līgums, bet CL 1969.p. pieļauj ar glabāšanu bez maksas. Bezmaksas glabājuma saistība pāriet arī uz glabātāja mantiniekiem.
Glabātājs ir tikai lietas turētājs, viņš nevar šo lietu lietot bez glabājuma devēja piekrišanas, never rīkoties ar šo lietu (pārdot, iznīcināt).
Glabājums ir divpusējs līgums.
Par glabājuma formu CL nav tieši paredzēts, glabājuma līgumam jābūt rakstveidā noformētam, bet tā kā glabājuma līgums ir atdošanas līgums, 1483.p. prasa rakstisku formu, kā nosacījumu prasību tiesībai uz darījuma pamata.

Glabātāja un glabājuma devēja pienākumi (1972-1988).

…