1.Saistību tiesību jēdziens un rašanās pamati.
Saistību tiesības ir tādas tiesības, uz kuru pamata vienai personai - parādniekam - jāizdara par labu otrai - kreditoram - zināma darbība, kam ir mantiska vērtība.
Saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.
2.Saistību tiesiskā attiecība un tās elementi.
Saistību tiesiskā attiecība ir tāda attiecība, kur vienai personai – parādniekam – jāizdara par labu otrai – kreditoram – zināma darbība, kam ir mantiska vērtība. Kreditoram ir tiesība sagaidīt, ka parādnieks tam par labu izdarīs konkrētu darbību, kam ir mantiska vērtība. Atbilstīgi parādniekam ir pienākums šo darbību izdarīt. Saistība nevar pastāvēt tikai kā pienākums vai kā tiesība. Saistība var pastāvēt tikai kā tiesiskā attiecība, kurā vienai pusei ir tiesības, bet otrai – pienākumi. Daudzas saistības veidojas kā tādas attiecības, kurās katra puse vienlaikus ir gan kreditors, gan parādnieks. Piem., pirkuma līguma gadījumā, pārdevējam ir pienākums dot pircējam lietu (šeit viņš ir parādnieks) un ir tiesības saņemt no pircēja maksu. Atbilstīgi arī pircējam ir gan tiesības, gan pienākumi. Tāpēc par saistībām parasti runā daudzskaitlī pat tad, ja ir noslēgts tikai viens līgums. Saistību tiesības attiecības elementi ir:
Subjekts;
Objekts;
Saturs.
3.Saistību kopdalībnieku savstarpējās attiecības.
Katrā sasitībā ir vismaz divi dalībnieki, no kuriem vienam ir tiesība, bet otram pienākums. Var būt arī tādas saistības, kurās tiesības vai pienākumi ir vairākām personām.Civillikums nošķir dalītas un nedalītas saistības vairāku kreditoru tiesību vai parādnieku pienākumu aspektā.…
