Par saistību tiesībām sauc tādas tiesības, uz kuru pamata vienai personai – parādniekam (debitoram) – jāizdara par labu otrai personai – kreditoram – zināma darbība, kurai ir mantiska vērtība.
Saistību tiesības rodas:
no tiesiska darījuma – divu vai vairāku personu vienošanās par saistību nodibināšanos, grozīšanu vai izbeigšanos;
ar kādas personas nelikumīgu rīcību, jeb neatļautu darbību (nodara zaudējumu vai kaitējumu personai);
ar zināmām attiecībām, kuras pēc likuma rada saistību izcelšanos (līdzīpašnieku, vai arī līdzmantinieku attiecības).
Pirmajā gadījumā, kad saistību tiesības rodas no tiesiska darījuma, nozīme ir ne tikai vienoties par līguma noslēgšanu, t.i., par saistības radīšanu, bet arī par jebkurām izmaiņām līgumā, kā arī par līguma atcelšanu. Atsevišķos gadījumos par līguma atcelšanu var noslēgt atcēlājlīgumu. Piemēram, tiek noslēgts telpu nomas līgums- puses vienojās par darījuma būtiskajiem noteikumiem noslēdzot rakstisku līgumu. Pēc kāda laika puses vienojas rakstiski par nomas maksas izmaiņām. Tiek noformēta abpusēji parakstīta vienošanās, kas ir pamatlīguma neatņemama sastāvdaļa. Par cik līgumā nebija atrunāts konkrēts līguma termiņš, par līgumssaistības izbeigšanos ir jāpanāk rakstiska vienošanās.
Otrajā gadījumā, jebkura personas prettiesiska darbība rada jaunu saistību, kura pirms tam nav pastavējusi. Līdz ar to, tiesību aizskāruma gadījumā parādās cietusī persona, kuru var uzskatīt par kreditoru, bet vainīgo personu – par debitoru.
Piemēram, augšstāva kaimiņš nopludina apakšstāva kaimiņu. Tā ir prettiesiska darbība, kuras rezultātā ir radies kaitējums. Apakšstāva kaimiņš šajā gadījumā būs kreditors, kuram ir tiesības prasīt kaitējuma atlīdzību ( remontam nepieciešamos līdzekļus, vai paša remonta veikšanu), bet augšstāva kaimiņš ir debitors, kuram ir peinākums savas darbības vai bezdarbības rezultātā nodarīko kaitējumu atlīdzināt.…
