OPERATĪVĀ VADĪBA: Nodarbojas ar organizācijas ražošanas vai pakalpojuma procesu dizainu- projektēšanu, plānošanu, kontroli un darbības procesu pilnveidošanu un resursu izmantošanas optimizāciju. Mērķi: kvalitāte, ātrums, uzticamība, elastība, izdevumi.
ORGANIZĀCIJA- ATVĒRTA SISTĒMA: raksturo entropija, sinerģija un apakšsistēmu savstarpējā atkarība.
ATKLĀTA SISTĒMA- sistēma, kura mijiedarbojas uz apkārtējo vidi;
ENTROPIJA- tendence sistēmai samazināties un apstāties;
SINERĢIJA- koncepcija, kad vienots veselums ir lielāks nekā atsevišķo elementu summa;
APAKŠSISTĒMA- sistēmas daļa, kura ir atkarīga no pārējās sistēmas, lai tā varētu funkcionēt.
Pastāv divi VIDI RAKSTUROJOŠI IEDALĪJUMI:
MIKROVIDE- piegādātāji, patērētāji, konkurenti, interesenti, personāla daļa, finansu un grāmatvedības uzskaite, sagādes funkcija, pētniecība, izgudrojumu attīstība, produkcijas sagāde, noiets, ražošanas funkcija, mārketings.
MAKROVIDE- ekonomiskā, politiskā, tiesiskā, sociālā, tehnoloģiskā, fiziskā un institucionālā vide.
ĀRĒJĀ VIDE: Ietver visus elementus, kuriem ir potenciāla iespēja ietekmēt organizāciju un kuri atrodas ārpus organizācijas: konkurenti, resursi, tehnoloģija, ekonomiskie apstākļi.
VISPĀRĒJĀ VIDE- ietekmē organizāciju netiešie- sociālie, ekonomiskie, demogrāfiskie faktori;
UZDEVUMU VIDE- vide, kura tieši ietekmē organizācijas ikdienas darbu- konkurenti, piegādātāji, klienti;
IEKŠĒJĀ VIDE- organizācijas iekšējās robežas. Pašreizējie darbinieki, menedžments, uzņēmuma kultūra;
STARPTAUTISKĀ VIDE- iekļaujas gan iekšējā, gan ārējā vidē. Rada jaunus konkurentus, klientus un piegādātājus, kā arī ietekmē sociālās, tehnoloģiskās un kultūras tendences.
VISPĀRĒJĀ VIDE- starptautiskā, tehnoloģiskā, sociālā kultūras, ekonomiskā, politiski juridiskā.
DIMENSIJAS:
STARPTAUTISKĀ: Vispārējās vides daļa, kura pārstāv notikumus, kuri notiek citās valstīs un iespējas, kuras rodas Latvijas uzņēmumiem ārzemēs.
TEHNOLOĢISKĀ: vispārējās vides daļa, kura ietver zinātniskos un tehnoloģiskos jauninājumus attiecīgajā nozarē un sabiedrībā kopumā.
SOCIĀLĀ KULTŪRAS: vispārējās vides daļa, kura pārstāv demogrāfiskos apstākļus, normas, paražas, iedzīvotāju vērtību sistēmu.
EKONOMISKĀ: vispārējās vides daļa, kura raksturo kopējo valsts vai kādas tās daļas ekonomisko stāvokli, paliek arvien kompleksāka, sakarā ar globalizāciju, internacionalizāciju
POLITISKI- JURIDISKĀ: Vispārējās vides daļa, kura ietver valsts un pašvaldības likumdošanu attiecībā uz uzņēmējiem un to politiskās aktivitātes, kuras ierobežo uzņēmējdarbību.
PIEMĒROŠANĀS VIDEI STRATĒĢIJAS:
DEPARTAMENTU UN PAPLAŠINĀŠANAS UZDEVUMI- uzdevumos tiek iekļauta loma sasaistīt un koordinēt organizāciju un ārējās vides elementiem. Jāveic divi specifiski uzdevumi: noteikt un apstrādāt informāciju par izmaiņām ārējā vidē un pārstāvēt organizācijas intereses ārējā vidē.
…
