SECINĀJUMS
Darbā izskatītie jautājumi ļauj secināt:
• Latvijas Darba likumu kodekss, kas pašreiz regulē attiecības starp darba devējiem un darba ņēmējiem, samērā labi nodrošina darba ņēmēju tiesības, tas ir nosaka darba devēju pienākumus, bet darbinieku pienākumi nav tik lielā mērā atspoguļoti likumā. Bet tāpēc jau katra uzņēmumā vai iestādē ir iespējams noteikt iekšējās darba kārtības noteikumus, par kuru neievērošanu var sodīt ikvienu darbinieku.
• Latvijas Republikas likumdošana galvenokārt ir vērsta uz darbinieku tiesību un likumīgo interešu aizsardzību. Tādēļ darba devējam jāvelta liela vērība tam, lai viņa rīcība pilnībā atbilstu likumdošanas normas prasībām, jo tikai šāda rīcība radīs viņam vēlamās tiesiskās sekas.
• Izbeidzot darba līgumu, izbeigšanas iemesls ir jāformulē atbilstoši līguma izbeigšanas faktiskajiem apstākļiem un ierakstam darba grāmatiņā ir jābūt formulētam, kā likumā noteikts un ir jānorāda attiecīgais darba likumu kodeksa pants un punkts.
• Darba attiecībās Latvijā nav pilnībā sakārtotas, kā arī daudzos pārkāpumus sekmē Latvijas situācija.
• Visos spriedumos darba strīdus gadījumos, kas bija pieejami un ko analizēju savā darbā, tiesa lēmusi par labu prasītājiem, tas nozīmē, ka darba devēju pārkāpumi tiešām bijuši prettiesiski un nepamatoti.
…