Līgums ir divu pušu vienošanās par tiesiskas attiecības nodibināšanu, grozīšanu vai izbeigšanu. Līgumi ir pieskaitāmi pie tiesiskiem darījumiem un visi noteikumi, kas ir spēkā attiecībā pret darījumu, ir spēkā arī attiecībā uz līgumu. Līguma obligāta prasība ir divu pušu pastāvēšana, starp kurām tiek slēgts darījums par kāda veida saistību. Šīs saistības pamatā parasti ir vienas puses pienākums izpildīt kādu noteiktu darbu vai pakalpojumu, nodot (atsavināt – pārdot, dāvināt, u. t. t.) lietu, bet otras puses pienākums vienmēr samaksāt par šīm darbībām noteikto vai salīgto cenu. Katrā līgumslēdzējpusē var atrasties vairāk kā viena persona, līdz ar to radot solidāru jeb kopīgu saistību starp šīm personām, kuras ir vienādā mērā atbildīgas par saistības izpildi. Taču viņas ir jāuztver nevis kā atsevišķas personas, bet gan kā viena līgumslēdzējpuse.
Līgums skaitās noslēgts ar to brīdi, kad līgumslēdzējpuses ir panākušas vienošanos par būtiskajiem līguma noteikumiem – līguma priekšmetu un cenu. Likums var noteikt, ka vienā vai otrā gadījumā ir nepieciešama obligāti rakstveida forma un ar mutisku vienošanos nepietiek.
Līgumu veidi – speciālie līgumi (dāvinājuma, pirkuma līgumi, nomas un īres līgumi, pilvarojuma līgumi, darba līgumi), lietas atdošanas līgumi (aizdevuma, patapinājuma, glabājuma).
2. Laulības atzīšanas par spēkā neesošu un laulības šķiršanas sekas.
Par neesošu atzīstama laulība, kas nav slēgta ne dzimtsarakstu nodaļā, ne pie garīdznieka; ja viens no laulātajiem bijis laulībā; ja nebija sasniegts vecums; ja nebija rīcībspējīgs.
Laulību par spēkā neesošu var atzīt tikai tiesas ceļā, ja ir bijušas kādas nelikumības laulājoties. Prasību tiesā var celt viens no laulātajiem vai prokurs. Pēc laulības atzīšanas par spēkā neesošu, laulātie iegūst tādu pašu statusu kā pirms stāšanās laulībā. Manta arī tiek tāpat sadalīta. Ja laulībā ir dzimuši bērni, tad viņiem ir tiesības uz vecākiem, vecākiem ir jānes atbildība. Laulātais var pieprasīt arī kompensāciju par morālu kaitējumu.
Laulātais, kas, dodoties laulībā, savu uzvārdu mainījis, ir tiesīgs arī pēc laulības šķiršanas saukties šai uzvārdā, vai arī pēc viņa lūguma tiesa piešķir viņam pirmslaulības uzvārdu. Savukārt ir jāņem vērā, ka pēc otra laulātā lūguma tiesa, ja tas neaizskar bērna intereses, var liegt laulātajam, kurš veicinājis laulības iziršanu, saukties laulībā iegūtajā uzvārdā. Katrs laulātais ir tiesīgs paturēt to mantu, kas viņam ir piederējusi pirms laulības, kā arī to atsevišķo mantu, ko katrs laulātais ir ieguvis laulības laikā. Savukārt tā manta, ko laulības laikā laulātie iegūst kopīgi vai viens no viņiem, bet ar abu laulāto līdzekļiem vai ar otra laulātā palīdzību, ir abu laulāto kopīgā manta. Par abu laulāto kopīgo mantu tiek pieņemts, ka tā pieder abiem laulātajiem kopīgās daļās, ja vien kāds no laulātajiem nepamato un nepierāda citādāku mantas dalījuma kārtību.…
