Saeimas struktūra un funkcijas, suverenitātes jēdziens un tās veidi

Komisijas pirmo sēdi sasauc un līdz komisijas priekšsēdētāja ievēlēšanai vada Saeimas sekretārs. Turpmākās sēdes sasauc un vada komisijas priekšsēdētājs, ko komisija ievēlē no saviem locekļiem.
Komisija ievēlē arī sekretāru, ja nepieciešams – arī priekšsēdētāja biedru, iepriekš par vēlēšanām paziņojot prezidijam.
Darbu sagatavošanai vai sevišķu uzdevumu veikšanai komisija var ievēlēt no saviem locekļiem vienu vai vairākas apakškomisijas. Apakškomisijas sastāvā var iekļaut arī deputātus, kas nav attiecīgās komisijas locekļi, ja viņi tam piekrīt. Apakškomisijas pirmo sēdi sasauc un līdz apakškomisijas priekšsēdētāja ievēlēšanai vada komisijas sekretārs. Turpmākās sēdes sasauc un vada apakškomisijas priekšsēdētājs. Apakškomisija ievēlē no saviem locekļiem priekšsēdētāju un sekretāru.1
Ne mazāk kā pieci vienas politiskās partijas vai viena nosaukuma deputātu kandidātu saraksta deputāti var izveidot frakciju.
Prezidijs, frakcijas un politiskie bloki izveido Frakciju padomi, kura noskaidro un saskaņo frakciju un politisko bloku darbību un taktiku Saeimā un komisijās, kā arī nokārto kopā ar Prezidiju 23.panta 4.punktā minētās lietas.
Ne mazāk kā trīs deputāti var izveidot deputātu grupu sadarbības veicināšanai ar citu valstu parlamentie m vai citu ar deputāta darbību saistītu interešu apmierināšanai.
Saeimā tiek izveidotas un ietilpst arī parlamentārās izmeklēšanas komisija un pastāvīgās delegācijas.
19. gs Eiropas konstitucionālajās valstīs tautas priekšstāvības iestādei bija tiesība piedalīties likumdošanā un budžeta pieņemšanā un iesniegt jautājumus un pieprasījumus valdībai. Šīs funkcijas – leģislatīvā, administratīvi - saimnieciskā, un kontroles funkcija – ir ievērojamākās un pazīstamākās parlamenta funkcijas arī demokrātiskā republikā.
Varas funkcijas, kuru realizēšanā piedalās arī Latvijas Republikas Saeima.
1.Konstitutīvā funkcija.…