Elastības spēks ir spēks, kas rodas ķermeņu deformācijā. Elastības spēks rodas arī tad, ja deformācija ir tik maza, ka ar acīm to nevar redzēt. Piemēram, uz galda esoša grāmata, pat zīmulis deformē galda virsmu, kaut gan vizuāli mēs deformāciju neredzam. Bez elastības spēka darbības nav iedomājamas nevienā sporta spēle ar bumbu, bumbiņu vai ripu – volejbols, basketbols, teniss, biljards u. tml. Pret zemi vai pret raketi strauji atsitusies bumbiņa tikpat strauji atlec no šķēršļa, un spēle rit tālāk. Bumbiņa atlec, jo tā ir elastīga: no šķēršļa to atgrūž elastības spēks.
Elastīgā atsperē vai gumijas auklā iesietu atsvaru iesvārsta, izstiepjot atsperi vai gumiju. Ja atsvaru nepietur, elastīgā atspere saraujas un sākas atsvara svārstības. Kas tās izraisa? Izrādās, ka ‘’vainīgs’’ ir izstieptajā atsperē radies elastības spēks.
Daudziem sporta apaviem ir elastīgas zoles. Ejot vai skrienot zoles saspiežam ar savu svaru. Tajā rodas elastības spēks, kas padara elastīgāku pēdas saskari ar zemi vai ar grīdu. Elastības spēku izraisa ķermeņa deformēšana – spiešana, stiepšana, liekšana, vērpšana.
Elastības spēks darbojas tā, lai ķermenis atgūtu savu sākotnējo formu. Elastības spēka lielums ir atkarīgs no vielas, no kuras ķermenis ir izgatavots, un no tā, kā ķermenis tiek deformēts
Elastības spēks rodas ne tikai cietās vielās, no kurām veidoti ķermeņi. Arī gāzes ir elastīgas, ko var just, tās saspiežot. Tā notiek ar gaisu bumbā, ja to met pret grīdu. Saduroties ar grīdu, bumba deformējas. Bumba tiek saspiesta, un gaisa tilpums tajā samazinās, tāpēc pieaug gaisa spiediens. Pēc tam gaiss bumbā tikpat strauji cenšas izplesties. Bumba atgūst savu apaļo formu un atlec no grīdas.
…
