Otrkārt, jāņem vērā, ka pievienojot sadaļu par plašsaziņas līdzekļu preferencēm
globālajai V-L-A-M tipoloģijai, tiek uzlabota vidējā vērtību tipoloģija.
Treškārt, kļuva ievērojama atšķirība starp plašsaziņas līdzekļu tirgiem un tirgiem, kuriem nav plašsaziņas līdzekļi. Trīs tirgos, kuros nebija plašsaziņas līdzekļi, kas skaidri pārspēja klasisko demogrāfisko segmentēšanu, pamatojoties uz dzimumu. Tas, ka tikai globālā V-L-A-M tipoloģija darbojas ārkārtīgi labi plašsaziņas līdzekļu tirgū mūs nepārsteidz, jo atbilstošie mediju mainīgie ir iekļauti mainīgo komplektā, ko izmanto tipoloģijas izstrādē. Pētījumu rezultāti šeit var būt nedaudz maldinoši
12. Nobeigums
Dzīvesveida pētījumi radās pēc secinājuma, ka daudzās produktu kategorijās svarīgas demogrāfiskās atšķirības vienkārši nepastāv un pat tur, kur tās notiek, nevar nonākt pie saprātīga un loģiska veida, kā piesaistīt konkrētam tirgum klientus. Lai piesaistītu un motivētu noteiktu patērētāju grupu, izmantojot komunikācijas kampaņas, ir jāgūst priekštats pat viņu psiholoģisko profilu, t.i., dzīvesveidu. Pētījumu rezultāti liecina, ka ir iespējams attīstīt līdzsvarotas vispārējā dzīvesveida tipoloģijas (izmantojot vērtības, dzīves vīzijas vai estētiskā stila izvēles atsevišķi vai kopā). Tās vēlāk var izmantot komunikācijas un mārketinga vadītāji stratēģiskai segmentēšanai lēmumu pieņemšanai. Šīs dzīvesveida tipoloģijas bieži pārspēj klasiskos demogrāfiskos un sociālekonomiskos segmentācijas mainīgos lielumus attiecībā uz produktiem, to ieguvumiem vai atribūtu novērtējumu. Globālā tipoloģija, apvienojot sadaļas par vērtībām, dzīves vīzijām, estētisko stilu preferencēm un multivides preferencēm, ne tikai sniedzot visbagātākos datus (priekš komunikācijas stratēģiem, radošiem un mediju plānotājiem), bet arī dod vislabāko diskriminējošo veiktspēju salīdzinājumā ar citām dzīvesveida segmentēšanas metodēm.
…