Rodas viedoklis, ka romieši visas savas dienas pavadīja termā, jo šeit pat senatori varēja apspriest svarīgus jautājumus, baudot vēsos un komfortablos baseinus. Ar laiku termas pulcēja sabiedriskās un politiskās dzīves pārstāvjus, apvienojot higiēnas procedūras ar citām nodarbēm. Sabiedriskajai dzīvei pārvietojoties uz termām, šo celtņu tuvumā sāka attīstīties un uzplaukt prostitūcija. Pēc vēsturnieku domām daudzas slavenas Romas heteras guva savu popularitāti pie termām, jo tieši tur pulcējās pilsētas slavenības, kuri cienīgi spēja novērtēt sievietes skaistumu un pievilcību.
Šādu plašu pirts sistēmu apkalpoja tajā laikā pati attīstītākā ūdens piegādes sistēma. Tā sastāvēja no 9. ūdensvadiem, pa kuriem ūdens tika piegādāts termām un dzīvojamām mājām. Katru dienu tika piegādāts ap 750 000 litru ūdens, un katrs romietis dienā izlietoja ap 1000 litriem. Tajā laikā neviena tauta netērēja tik daudz ūdens.
Kā romiešu pirtis ieguva nosaukumu termas? Grīdu apsildīšanai termās tika izmantoti zemes dzīļu termiskie ūdeņi. Pa eju labirintiem ūdeņi nonāca pirtī un to apsildīja. Grīdas tika sasildītas līdz 60-70 ° C , un staigāt basām kājām pa šo grīdu nebija iespējams, tāpēc apmeklētājiem tika izsniegtas speciālas koka sandales.
Pēc klienta vēlēšanas varēja apmeklēt arī svīšanas telpas ar sausu vai mitru gaisu, kurās bija paredzēts pavadīt 15 minūtes. Pēc tam devās uz mazgāšanās telpu, kur bija izvietoti milzīgi vara trauki, pildīti ar dažādas temperatūras ūdeni. Nomazgājuši netīrumus un sviedrus, apmeklētāji devās uz telpu, kur baudīja dažādas ķermeņa kopšanas procedūras. Saprotams, ka bagātie romieši šīs procedūras paši neveica. Priekš tā bija vesels štats dažādu specialitāšu kalpotāju. Bija mazgātāji, kuri ar speciālām sukām (no ziloņkaula vai no cēlkoka) attīrīja apmeklētāju ķermeņus. Bija speciālisti, kuri telpās uzturēja vajadzīgo temperatūru un piegādāja ūdeni. Bija masāžisti un speciālisti roku un kāju nagu kopšanai. Vēlāk štatā parādījās arī mediķi.…
