Līdz šim eksistēja pieņēmums, ka viedoklis veidojas no tā sauktajām primārajām grupām sabiedrībā - darbavietā, tikšanās vietā - tur, kur pul¬cējas cilvēki. No šejienes ceļoties viedokļa veidols - pārliecība, priekšstati, ticība, bailes. Primārajai grupai esot lielas veto tiesības, tā spējot pat apklusināt neadekvātu viedokli.
Tomēr cilvēks nav tikai primārās grupas loceklis. Katrs cilvēks un viņa viedoklis ir pakļauts veselai virknei primāro grupu, kuras realizē samērā nesaudzīgu sociālo kontroli (ģimene, vecāki, darbavieta, draugi, sporta, pašdarbības kolēģi, kaimiņi u.c). Lielākos panākumus iegūstot tā grupa, kurai ir spēcīgāka sankciju spēja.
Propaganda
Propaganda (latīņu: propagare - izplatīšanās uz priekšu) ir patiesas vai maldīgas informācijas izplatīšana lielām ļaužu masām, lai panāktu vēlamo efektu. Pat ja informācija ir patiesa, propaganda bieži rada maldīgu priekšstatu par kādu lietu kopumā. Propagandu bieži izplata ar dažādu reklāmu palīdzību. Propagandu galvenokārt izmanto saistībā ar politiku un patriotismu.4
propaganda var būt gan patiesa, gan melīga, taču tās galvenais mērķis ir manipulēšana ar cilvēku viedokļiem par jautājumiem, kas ir svarīgi kādai specifiskai sabiedrības daļai. Manipulācija notiek ar simbolu palīdzību, tie var būt ne tikai vārdi, bet arī žesti, mūzika, pastmarkas, drēbes un sīknaudas zīmējums, frizūras, ordeņi, karogi u.c. Bīstama nav pati propagandas metode vai tās saturs, bet gan “cilvēka dabā ieslēptā iespējamība šai manipulācijai pakļauties un uztvert tās rezultātus kā dzimušus paša apziņā no brīvas gribas”
…
