Par to, ka ar komunikācijas palīdzību ir iespējams ietekmēt zināja jau simts gadiem atpakaļ . Komunikācijas tas ir ierocis- par to zināja jau antīkajā pasaulē.
Jau antīkajā pasaulē cilvēki zināja ka, lai dzīvotu sabiedrībā vajag atbalstīt noteiktu piekrīšanas līmeņi. Piekrišana bija sasniedzama (un ir sasniedzama tagad) ar starp personas un starp grupas komunikācijas palīdzību.
Izcilākais domātājs Aristotelis (384-322 g.p.m.e.) uzskatīja , ka pārliecināt auditoriju ir iespējams tikai tad, kad tu panāks auditorijas labvēlīgumu vai simpātiju pret sevis.
Savā traktātā „Retorika” - pirmais zinātniskais darbs par oratores mākslas problēmām.
Aristotelis ieviesa jaunu jēdzienu ētoss (этос) – tas ir publikas attieksme pret oratoru ,kas ir galvenais aspekts panākumu sasniegšanā.
Cits zināms antīkas pasaules pārstāvis ir Cicerons . Viņš bija valsts un politikas darbinieks. Savos sacerējumos viņš īpašu uzmanību veltīja interešu un publikas psiholoģijai. Kā uzskatīja Cicerons , oratora uzdevumi - estētiski iepriecināt publiku , ietekmēt uz veto un cilvēka uzvedību , spēt motivēt cilvēkus uz aktīvu darbību.1
Demosfens- vēl viens orators. Viņš runāja savas runas piegriežot uzmanību tautai bet ne elitei.
Jau senajā Grieķijā domātāji daudz rakstīja par uzmanību ,kuru vajag veltīt publikas interesēm. Tas rada, ka jau tajos laikos oratori piešķīra lielu nozīmi sabiedriskam viedoklim.
Politiskajā leksikā Senajā Romā izmantotie termini būtiski atgādina mūsdienu skaidrojumus.
Tieši romiešiem pieder spārnots izteiciens „tautas acs- dieva acs”.
Senajā Grieķijā visaugstāk vērtēja prasmi komunicēt , vadīt pārrunas un pārliecināt savu oponentu . Vislabākie oratori bija arī atzīti par līderiem.
Lai sasniegtu vairāk atzinības Grieķijas politiskie darbinieki griezējas pie sofistiem ( gudrības un retorikas apmācības speciālisti) ar lūgumu palīdzēt viņiem vārdiskos kāros.
Sofisti arī, bieži , uzstājās publikā amfiteātros un noteiktās dienās ,ar mērķi uzslavēt un glorificēt kādus kandidātus, kuri pretendēja uz augstiem politiskiem posteņiem.
To mēs varam nosaukt par pirmām mēģinājumiem lobēt.2
Lobēšana - Klienta interešu aizstāvība un popularizēšana valsts institūcijās un/vai citās mērķa grupās.3
…
