Sabiedriskā apspriešana ekoloģiskajās tiesībās

Sabiedrisko apspriešanu parasti rīko pašvaldības, lai vieglāk būtu strādāt, jo tādā veidā uzzina attiecīgās teritorijas iedzīvotāju viedokli. Taču, manuprāt, šādas apspriešanas nav īpaši populāras sabiedrības vidū. Uz šādām apspriešanām nāk visbiežāk aktīvākie iedzīvotāji, kas grib izteikt savu viedokli par attiecīgo jautājumu. Pašlaik valstī ir ļoti kūtri iedzīvotāji, un tos mudināt palīdzēt pašvaldībām ir ļoti grūti. Esmu dzirdējusi, ka arī pašvaldības ir diezgan kūtras dažādos jautājumos uz sabiedrisko apspriešanu. Tas ir vislielākais iemesls starp pašvaldību un iedzīvotāju attiecības šķelšanos un neuzticību. Turpmāk, konkrētāk par ekoloģiskajām tiesībām. Likumā ir noteikts, ka ikvienai privātpersonai ir tiesības izteikt savu viedokli vides jomā. Kā ir atrunāts likumā „Par ietekmes uz vides novērtējumu”, tad sabiedriskā apspriešana notiek Ministru Kabineta noteiktajā kārtībā. Tas ir paredzēts lai iedzīvotāji varētu izteikt savus priekšlikumus par paredzētās darbības ietekmi, kurā obligāti ir jāpiedalās kompetentajai iestādei. Organizēšanas kārtība sākas ar darba ziņojumu par ietekmes novērtējumu. Ierosinātājs to nosūta kompetentajai iestādei, taču vēlāk to iesniedz izskatīšanai arī reģionālajai vides pārvaldei, īpaši aizsargājamās teritorijas administrācijai un pašvaldībai, kuras teritorijā paredzēta darbība, un citām institūcijām. Darba ziņojumā tiek sniegta informācija par paredzēto darbību un to iespējamajiem risinājumiem, to ietekmi uz vidi, tiek uzskaitīta tehnoloģija vai citi risinājumi, kas mazinātu nelabvēlīgo ietekmi uz vidi.…