19. Aprakstiet koplēmuma pieņemšanas principu Eiropas Savienības institūcijās
Kop lēmuma pieņemšanas principus ES raksturo ES komisija, ES padome un ES parlaments. Komisija ierosina tiesību aktus, kurus izskata padome un parlaments. Pēc tam noris „co-decision” vai arī parasts likumdošanas process. Bet reizēm starp komisiju un padomi noris bloķēšanās. Komisija ir kopīgo interešu nesēja, bet padome pārstāv dalībvalstu interese, līdz ar bieži vienošanās pār tālāko lēmumu pieņemšanu var būt problemātiska.
1. Komisijas priekšlikums (Eiropas Komisija iesniedz likumdošanas priekšlikumu Eiropas Parlamentam)
2. Pirmais lasījums parlamentā (Pirmajā lasījumā Eiropas Parlaments izskata Komisijas priekšlikumu un var to pieņemt vai grozīt)
3. Pirmais lasījums padomē (Pirmajā lasījumā Padome var izlemt pieņemt Parlamenta nostāju — šādā gadījumā likumdošanas akts tiek pieņemts — vai arī grozīt Parlamenta nostāju un nodot to izskatīšanai Parlamentā otrajā lasījumā)
4. Otrais lasījums parlamentā (Parlaments izskata Padomes nostāju un apstiprina to — šādā gadījumā tiesību akts ir apstiprināts — vai arī noraida to — šādā gadījumā tiesību akts izbeidz pastāvēt un visa procedūra ir slēgta, vai arī ierosina grozījumus un priekšlikumu nosūta atpakaļ Padomei izskatīšanai otrajā lasījumā)
5. Otrais lasījuma padomē (Padome izskata Parlamenta nostāju otrajā lasījumā un vai nu apstiprina visus Parlamenta grozījumus — tad tiesību akts ir pieņemts — vai arī neapstiprina visus grozījumus — tad tiek sasaukta Samierināšanas komiteja)
6. Samierināšana (Samierināšanas komiteja, ko veido vienāds Padomes pārstāvju un Parlamenta pārstāvju skaits, cenšas panākt vienošanos par kopīgo dokumentu. Ja tas neizdodas, likumdošanas akts beidz pastāvēt un procedūra ir slēgta. Ja tiek panākta vienošanās par kopīgo dokumentu, to nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei izskatīšanai trešajā lasījumā)
…