1. Aktīvās un pasīvās vēlēšanu tiesības, to ierobežojumi.
Aktīvās – vēlētāji. Ierobežojumi – pilngadību sasnieguši LR pilsoņi. Vēlēšanu tiesības nav ricībnespējīgām personām.
Pasīvās – deputāti. Ierobežojumi – parlamenta vēlēšanu dienā vismaz 21 gadu vecs, pašvaldības – 18 gadu vecumā. Nevar kandidēt rīcībnespējīgi. Nevar kandidēt cilvēki, kas sodīti par tīši izdarītu noziegumu līdz brīdim, kamēr sodāmība netiek dzēsta. Nevar kandidēt KGB darbinieki.
2. Dažādās politisko partiju sistēmas, to atšķirības, priekšrocības un trūkumi.
Vienpartijas sistēma (totalitārismā – piem., Ķīnā, Kubā)
Divpartiju sistēma
Daudzpartiju sistēma.
Zinot partiju skaitu kādas valsts partiju sistēmā, var secināt par attiecīgajā zemē valdošo politisko režīmu. Vienpartijas sistēma parasti liecina par nedemokrātisku režīmu (Kuba, Ziemeļkoreja). Ja valstī pastāv vismaz divas spēkos puslīdz samērojamas partijas, tas liecina par sāncensīgu politiku, kas pieļauj dažādu interešu izpausmi un sabiedrisko konfliktu demokrātisku risināšanu. Daudzpartiju sistēma vislabāk atspoguļo sabiedrības daudzveidību.
3. Demokrātijas priekšrocības salīdzinājumā ar citiem politiskajiem režīmiem.
Demokrātija – politisks režīms, kurā tiek atbalstīta un veicināta sabiedrības piedalīšanās lēmumu pieņemšanas procesā, izmantojot noteiktus mehānismus (brīva prese, līdzdalība vēlēšanās, reāla pārstāvniecības institūciju darbība u.tml.) lai panāktu valsts darbību sabiedrības interesēs.
Demokrātiska valsts sniedz vislielākās cilvēku pašizpausmes un visauglīgākās sabiedrisko konfliktu noregulēšanas iespējas. Autoritārajos režīmos pilsoniskās sabiedrības funkcionēšana ir krietni ierobežota, tomēr ir iespējama dažu režīmam uzticamu partiju darbība, dažu preses izdevumu izplatīšana.
4. Interešu grupu ietekme uz valts politiskajiem procesiem. Lobisma jēdziens.
Ar interešu grupu parasti saprot tādu cilvēku kopumu, kam ir vienotas intereses un kas darbojas, lai pārstāvētu un aizstāvētu relatīvi šauras intereses. Lai sasniegtu savus mērķus, tās izmanto tādus paņēmienus kā sabiedriskās domas ietekmēšana ar informatīvu kampaņu starpniecību, valdības un likumdevēju lobēšana, noteiktu partiju atbalstīšana vēlēšanās. Interešu grupas necīnās par politisko varu un necenšas panākt savu pārstāvju ievēlēšanu parlamentā vai pašvaldībās.
…
