Runas prasme saziņā

Cilvēka dzīve rit sabiedrībā, kurā cilvēki veido dažāda veida kontaktus savā starpā - saskaras. G. Andrejeva izdala 3 saskarsmes aspektus:
1.komunikatīvā - informācijas apmaiņa;
2.interaktīvā - mijiedarbība;
3.perceptīvā - savstarpējā uztvere, apziņa.
E. Kramiņš izceļ šādus saskarsmes aspektus:
1.psihokulturālā - nodota tiek informācija un cilvēka emocijas;
2.informācija - tās nodošana saskarsmē var notikt izmantojot visu veidu netiešos līdzekļus, galvenais, lai tiktu iespējama saziņa - informācijas nodošana;
3.sociokulturālā - saziņa cilvēkam raksturīgajās izveidotās grupās, attiecības tajā;
4.darbībā - tiek pētīta cilvēka mijiedarbības un sadarbības formas. Starp subjektiem notiek saziņa. Tiek izdalītas divas saziņas formas: kooperācija (uz sadarbību balstīta saziņa) un konkurence (uz individuālismu balstīta saziņa)
Tiek secināts, ka saziņa ir abpusēja darbība, "veidojas S↔S (subjekta ↔ subjekta) attiecības". Par veiksmīgu saziņu tiek nodefinēta darbība, kur "informācija tiek nodota ar efektivitāti pa kādu noteiktu informācijas kanālu subjekta ↔ subjekta attiecībās". Tātad ir jāievieš saziņas terminoloģija: adresants - subjekts, kas nodod informāciju, informācija - saziņas vienība, saziņas kanāls - informācijas nodošanas mehānisms, adresāts - subjekts, kam informācija tiek nodota un saziņas efektivitāte - nodotās informācijas mērķa sasniegšanas rezultativitāte.
Tātad, pēc saziņas apraksta var secināt, ka prasme sazināties būtībā ir pēc iespējas augstāka informācijas efektivitātes sasniegšanas prasme, izmantojot vienu no saziņas funkcijas elementiem pēc iespējas prasmīgāk.…