Latvijas mākslā Rūdolfs Pinnis ienāca pēc Otrā pasaules kara ar sev raksturīgo košo krāsu kolorītu ainavā un klusajā dabā. Vienmēr diskusijās par mākslu uzsvēra, ka glezniecībā krāsa ir galvenais izteiksmes līdzeklis. Rūdolfa Piņņa meklējumi mākslā bija nepārtrauktā attīstībā, jo viņš uzskatīja, ka vienreiz atrastais nav jāatkārto, bet jāiet uz priekšu glezniecības valodas meklējumos. Būtiska nozīme mākslinieka attīstībā bija dzīves periodam Itālijā un Parīzē. Rietumos smeltā 20. gadsimta sākuma Parīzes skolas avangardiskā pieredze palīdzēja Pinnim radīt glezniecību, kas balstīta brīvā spilgtu un izteiktu krāsu pretnostatījumā. Viņa glezniecība nepielaiž nejaušības, gleznotās formas ir vienkāršas, viegli salasāmas un saprotamas. Viņa gleznās ir daudz kustības un vienlaikus līdzsvars, daudz satraukuma un vienlaikus kārtība, daudz drosmes un disciplīnas. Pinnis ir izteikts franču glezniecības skolas pārstāvis.…