Mālnieks, labu galu paredzēdams, bija sagādājis vīnu, Vanagam bija jāgādā par glāzēm, viņam nebija vīna glāžu, tāpēc dzēra no tējas glāzēm. Liene pirmo reizi savā mūžā dzēra tik labu vīnu. „Mālnieka paskubināta, viņa iedzēra vēl pa malkam un sajuta, ka savāds, patīkams siltums pārņēma miesu. Viņas piktums pret Vanagu norima un sirds nemiers zuda – viņai vairs neizlikās nepareizi darīts, ko viņa bija darījuse. Pie loga piegājuse, pa kuru uz Mālniekiem varēja noskatīties, viņa mieloja acis ar jauko bildi, kas tur, lejā, bija redzama. Kā tur sarkanie dzīvojamās ēkas un klēts dakstiņu jumti atšķīrās no kuplo koku zaļuma, kā birzē bērzu baltā miza spīdēja un līkumotā, šaurā upīte vizēja! Lienes sirds pildījās ar lepnu prieku. Tur nu viņa varēs rīkoties pa savam prātam, gluži pa savam prātam, jo tas viss viņai piederēs. Ak tu tētīt, kas to būtu sapņojis!”
Vanags sasauca visus mājas cilvēkus, lai nāk dzert vīnu un priecājas.
„Vai nu tas bija vīns, kas to darīja, vai brūtgāna prieks, bet vecais izskatījās tagad labu tiesu jaunāks nekā pirmiņ. Viņa vaigu gali bija viegli pārtvīkuši, un viņa acīs, kuras viņš no Lienes skaistās sejas nenovērsa, mirdzēja tāda savāda uguns. (..) Tad viņš piecēlās un paspēra pāris soļus, gribēdams Lienei no jauna tuvoties. Kaut kas viņu dzina viņai, ja ne vairāk, uzlikt roku uz galvas un noglāstīt viņas kuplos matus. Bet viņš apstājās, vilcinājās un nosēdās atkal pie galda. Te nederēja jaunības karstums, te nedrīkstēja pārsteigties. Un viņš sēdēja un skatījās savā brūtē, un smaidīja laimīgi.”
Ienāca Vanags un paziņoja, ka saime esot lielajā istabā. Liene lepni iegāja lielajā istabā, bet tomēr prātoja, ko par to visi teiks. Saime par šo ziņu sacēla troksni, visi slavēja, ka labākas saimnieces nekur neatradīšot. Troksnis padarīja Lieni drošu, dodama visiem vīnu, viņa nenovērsa acis, kad visi bija vīnu baudījuši, viņa saprata, ka darījusi pareizi Mālniekam solīdamās. Istabā ienāca Andrs, kurš nesaprata, kas notiek. Kā sasalis puisis stāvēja Lienes priekšā, neticēja dzirdētajam par precībām, satvēra glāzi, iztukšoja to līdz dibenam un izgāja no istabas. Istabā visi bija apklusuši. Mālnieks vēl ieteicās, ka varētu Andru ņemt uz Mālniekiem kā strādnieku, Liene gan teica, ka Andram tepat Vanagos labi.
…