Rūdolfa Blaumaņa novele "Andriksons"

I Daiļdarba tēma, problēma, autora iecere un pozīcija
Novelē „Andriksons” galvenā problēma ir likuma pārkāpšana. Andriksona tēvs atstājis daļu ozolu dēlam mantojumā, bet laika gaitā likumi mainījušies, un koki pieder muižai. Andriksons nocērt kokus zinādams, ka rīkojas pret likumu. Barons liek maksāt sodu, bet Andriksons aizstāvas sakot, ka ozolus saņēmis mantojumā. Barons saprot, ka viņš nav vainīgs, bet nosoda Andriksonu tāpēc, lai arī citi zemnieki nesāktu cīnīties par savām tiesībām. Kad barons piedāvāja mazāku sodu, viņš apvainojās un aizdedzināja barona mežu. Novelē Blaumanis gribējis rādīt muižnieka un zemnieka attiecības, kas ir arī galvenais motīvs novelē.
II Tēlu sistēma un galvenie tēli, to veidojums
Galvenie tēli novelē ir Andriksons un barons. Andriksons ir pārticis un izglītots, tāpēc uzskata, ka viņam barona žēlastība par soda samazināšanu nav vajadzīga. Tiek rādīts zemnieka naids pret muižnieku. Andriksons labāk saņem netaisnīgu sodu, nekā pazemojas. Rakstnieks Adriksonu rāda arī kā gādīgu tēvu. Tas redzams ainās, kur Andriksons dodas pāri kūpošajiem klajumiem, lai glābtu bērnus. Kad barons atdod Andriksonam bērnus, Andriksons ir tik laimīgs un apjucis, ka atzīstas un lūdz baronam piedošanu. Barons ir laipns, bet arī lepns un mantkārīgs, jo neļauj sev skūpstīt roku. Andriksons kokus cērt slepeni, jo zina, ka barons neatteiksies no tiem bez samaksas.…