Paaudžu attiecības R.Blaumaņa drāmā „Indrāni”.
Iepazīstoties ar R.Blaumaņa noveli „Indrāni” uzzināju un pārliecinājos, ka arī tajos laikos, kad ir tapusi novele, ka ne visu bērnu vērtības ir vecāki, bet interesē vairāk vecāku manta, mantojums. Tai pat laikā melojot par savu tuvo radinieku brāli, ka tas mājās nepārnāks, lai ar viltu, meliem saņemtu tikai mantojumu no vecākiem. Ka arī tajos laikos paaudžu attiecības var būt diez gan saspīlētas, kad ir runa par mantojumu.
Neraugoties uz to, ka Indrānu māte vēlējās, lai ģimenē būtu saticība starp Indrānu tēvu un vecāko dēlu, bet abiem raksturs ir ļoti smags, spītīgs, ģimenē saticība nevaldīja. Kā arī vecākajam dēlam nebija nekādas cieņas pret vecākiem, jo uzskatīja, ka tiem arī daudz jāpalīdz mājsaimniecības darbos. Vienu brīdi starp pusēm it kā bija daudz maz labas attiecības, bet saspīlējums sākās tad, kad izcēlās ķilda par gaļas gabaliņu, kas bija domāta Noliņam. Bet Indrānu sieva domāja, ka to izdarījusi ir Indrānu māte.
Saprotams, ka mājsaimniecībā ir pienākuši grūti laiki un, ka jaunā paaudze domā kā savilkt galus kopā, bet nedrīkst norakstīt arī veco paaudzi viņiem dzīviem esot. Vecie cilvēki ir jāciena, nevar ļaut arī par daudz strādāt, lai nav liela pārslodze. Ja mātei vai tēvam ir nepieciešama ārsta palīdzība, tad to nevar vilkt garumā, pat neskatoties uz to, ka ir saspīlētas attiecības, nedod tiesības neaizvest cilvēkus pie ārstiem. Indrānu vecākais dēls ar savu sievu bija ļoti nekaunīgi pret vecajiem Indrāniem. Pat kaimiņi labāk attiecās pret vecajiem Indrāniem nekā pašu miesīgi radinieki.
Lai kādas būtu attiecības vai kas būtu bērnu un vecāku starpā noticies, nevajag aizmirst to, ka vecāki nav mūžīgi. Labāk dzīvot saticībā un aizmirst par aizvainojumiem. Censties rast kompromisus.
…
