Gandrīz visās Rietum- un Centrāleiropas valstīs rubeņu kļūst aizvien mazāk, un dažās valstīs, piemēram, Dānijā, Holandē un Beļģijā, šī suga ir praktiski izmirusi. Galvenie skaita samazināšanās iemesli ir biotopu fragmentācija un izpostīšana, taču dažās Rietumeiropas valstīs populāciju skaita sarukumu ir izraisījusi virsāju apmežošana vai izmantošana lauksaimniecībā.
Kas noticis ar rubeni Latvijā? Līdzīgi kā citur Eiropā, arī Latvijā konstatēta ievērojama skaita samazināšanās. Vēl 20. gs. pirmajā pusē rubenis bija bieži sastopama suga. Skaits pa gadiem ļoti svārstīgs: 1928.g. – 57000 īpatņi, 1953.g. – 19000, 1967.g. – 48000, 1980.g. – 18000. Sākot ar 70. gadiem rubeņu skaits samazinājies neatgriezeniski, turklāt reti sastopami kļuva lielie riesti, kuros riestojošo īpatņu skaits būtu līdz 30 – 40 . Arī šobrīd vairums zināmo riestu ir nelieli – ar vienu vai dažiem gaiļiem. Bagātākajā zināmajā atradnē – Teiču purvā - un tā apkārtnē
1988.g. uzturējās vismaz 550 riestojošu tēviņu. 90. gadu sākumā tika lēsts, ka Latvijā ligzdo 5000 – 10000 pāru rubeņu un ziemo 15000 – 30000 īpatņu. Pašlaik rubenis ir ierakstīts Latvijas Sarkanajā grāmatā.…
