RUANDA – ĪSA ETNISKĀ VĒSTURE
Ruandas teritorijas pamatiedzīvotāji ir pigmeji – tvā (twa). Ap1000 gadu teritorijā no austrumiem ieradās skaitliski lielākie zemkopji huti, tvā tika padzīti mežos. Tutsi teritorijā ieradās ap 15. gs. (citos avotos norādīts, ka abas tautas dzīvojušas vienā teritorijā jau vairāk kā 2000 gadu)
Pārsvarā abas tautas dzīvoja mazās grupās, kas bija balstītas radniecīgās attiecībās vai arī, kuras veidojās ap vienu līderi. Daudzo līdzāspastāvēšanas gados radīta kopīga valoda un kultūra (reliģija, svētki, dziesmas, dejas, varoņi)
Gan tālā pagātnē, gan arī mūsdienās Ruandas iedzīvotāju pamatnodarbošanās bija zemkopība un retos gadījumos tika turēti liellopi. Mazākajai ruandiešu daļai izdzīvošana bija atkarīga no liellopu audzēšanas.
Veiksmīgā zemes apsaimniekošana un auglīgās ražas bija nosacījums straujam iedzīvotāju pieaugumam reģionā.
18. gs. Ruanda kļuva par vienu no nozīmīgāko valstisko veidojumu reģionā. Valsts vara koncentrējās to cilvēku rokās, kuru labā strādāja visvairāk cilvēku un kuriem piederēja lielākie ganāmpulki. Varēja mainīt lopus pret uzticību, paklausību un atbalstu. Taču vara ne vienmēr bija ģimenes labklājības determinēta. Vara varēja tikt iegūta citā veidā, vai arī otrādi – bagātie reizēm atteicās no varas.
Ruandieši bija arī labi karotāji. Līdz ar Ruandas spēka pieaugumu, dominējošā elite tika definēta striktāk. Elitē veidojās pārākuma apziņa. Indivīdi ar augstu sociālo statusu tika apzīmēti ar terminu – tutsi – bagātie liellopu turētāji, bet indivīdi ar zemāku sociālo stāvokli, nabadzīgāki un pakļautie tika apzīmēti ar terminu – huti. Taču tas nebūt nenozīmēja, ka cilvēks, ko šodien uzskatītu par hutu nevarēja ieņemt augstu pozīciju valdošajā elitē. (iespējams patiess ir apgalvojums, ka huti jau sākotnēji bija zemkopji, bet tutsi - pastorālisti )
…