1. Nīderlandes zinātnieks, humānists un rakstnieks Roterdamas Erasms, (1469 – 1536)
Roterdamas Erasms, īstajā vārdā Gerhards Gerhards (latīniskais vārds – Erasmus Roterdamus, Desiderius), „kristīgā humānisma karalis” ir ievērojamākais ārpusitālijas renesanses kultūras darbinieks, kurš prasmīgi un asprātīgi cīnījās pret tumsonību, varmācību un liekulību, kā arī pret reliģisko fanātismu un šarlatānismu zinātnē, sarakstīja darbus par valodniecību, filozofijas un teoloģijas jautājumiem, daudz uzmanības veltot arī audzināšanas un sadzīves problēmām. Erasms kā garīdznieka ārlaulības dēls piedzima Holandē, netālu no Roterdamas, bet vēlāk daudz ceļoja.
Erasms sludināja savu pārliecību par to, ka sabiedrība attālinājusies no patiesi kristīgiem dzīves principiem, tāpēc aizvien dziļāk grimst grēkā un netikumībā. Šajā nolūkā viņš, apguvis līdz pilnībai grieķu valodu, pievērsās Jaunās derības teksta labošanai. Vēl viņš rakstījis un runājis latīņu valodā, tulkojis Eiripīda traģēdijas.
Pasaules slavu rakstnieks ieguva ar dzēlīgo satīru „Muļķības slavinājums” (1509), kurā sarkastiski izzobojis gan sava laika, gan cilvēces netikumus vispār – muļķību, tumsonību, šarlatānismu, iedomību, liekulību, reliģisko fanātismu u. c. Ar Trientas koncila lēmumu šī grāmata 1559. gadā tika iekļauta aizliegto darbu sarakstā. Viņš bijis izcilākais latīņu prozas stilists kopš Cicerona laikiem. Viņš nepakļāvās katoliskās baznīcas tradicionālajiem dogmatiskajiem skaidrojumiem un bija Mārtiņa Lutera uzskatu pretiniek, jo centās aizstāvēt ideju par cilvēka garīgo neatkarību.
…