Rotacisms, pararotacisms, teorija, korekcija, vingrinājumi

Aktīvā artikulācijas orgāna – mēles – aktivizēšanai noder arī šādi vingrinājumi:
pacelt mēles galu pie augšlūpas, nolaist – uz apakšlūpas;
pacelt mēles galu pie augšējiem priekšzobiem, „pārskaitīt” tos, nolaist uz apakšējiem priekšzobiem, „pārskaitīt” tos;
pacelt mēles galu pie augšējām alveolām, nolaist pie apakšējām alveolām;
mēles priekšējo daļu novietot starp zobiem un nopūst vates pūciņu no mēles gala;
atvelkot lūpas smaidā, pacelt platu mēli aiz augšējiem priekšzobiem;
piesūkt mēli pie augšējo priekšzobu saknēm un klakšķināt. Šis vingrinājums it īpaši nepieciešams īsas mēles saitītes pastiepšanai;
sasprindzināt mutē paceltu mēli un izslaucīt mutes „griestus”;
paceļot mutē platu mēli aiz augšējiem priekšzobiem, pūst aukstu gaisa strūklu [s] uz vates vai papīra sloksnītes.
Rotacisma gadījumos uzmanība pievēršama tieši mēles iekšējās daļas, it īpaši mēles gala, aktivizēšanai un stiprināšanai.
1.Skaņu R var mācīt, izmantojot jau apgūtās, pareizi izrunātās skaņas. Par pamatu ņem skaņu Z. Bērns izrunā skaņu Z augšējā pozīcijā, proti, mēles gals atrodas pie augšējām alveolām. Spraugas starp alveolām un mēles galu, kā arī starp zobiem ir minimālas, pa tām virzās gaisa plūsma, lūpas iestieptas smaidā. Jādzird ne tikai balss skaņa, bet arī izelpojamās gaisa plūsmas radītais troksnis.…