Vēsture.
1973. gadā Bišops (Bishop) un viņa kolēģi atklāja 70 nm lielu vīrusu, maza bērna divpadsmit pirkstu zarnas epitēlija paraugā, kurš slimoja ar diareju. Vīrusu nosauca par rota vīrusu (Latīņu valodā, rota nozīmē rats), ņemot vērā tā izskatu elektronmikroskopā.
Pirms šī atklājuma varēja noteikt bakteriālu, virālu vai parazitāru etioloģisko aģentu tikai 10 – 30 % gadījumos bērniem ar diareju. Piecu gadu laikā rota vīruss tiek uzskatīts par vienu no visizplatītākajiem etioloģiskajiem aģentiem zīdaiņu un bērnu diarejai visā pasaulē, uzsverot, ka apmēram 1/3 gadījumu ir nepieciešma hospitalizācija, kad attīstās smaga diareja. (2)
Ģenētika.
Rota vīruss ir viens no smagākajiem vīrusiem, kas izsauc gastroenterītu. Rota vīrusa genoms sastāv no 11 segmentu (SA11) dubultspirāles RNS, kas pārklāts ar dubultu kapsīdu. (3) Kodētais proteīns norāda SA11 sintezēto intracelulāro proteīnu sadali un kodēto proteīnu segmentu novietošanās secību genomā. Ir 6 strukturālie proteīni (VP1 – VP6) un 6 nestrukturālie proteīni (NVP1 – NVP6), ko sintezē inficētā šūna. Rota vīrusa viriona shematiskajā zīmējumā redz dažādo strukturālo proteīnu novietošanās vietu. (5)…
