Romualds Kalsons visu mūžu ir bijis darītājs: viņa radošās darbības plašums atsauc atmiņā tos pavisam senos laikus, kad profesionāls komponists bija īsts mūzikas dzīves centrs – virzītājs, urdītājs, visu mūzikas procesu katalizators. Droši vien liels svars arī Romualda Kalsona raksturam, viņa gribai un spējai dzīvi atsaukties uz visu, kas mums apkārt, kas veidojis mūsu sabiedrību un šodienu. Tādēļ viena no pašām zīmīgākajām komponista jaunrades īpašībām ir tās laikmetiskums. Un šis laikmetiskums vienlīdz attiecināms kā uz mūzikas izteiksmi, valodu, atmosfēru, tā arī uz saturisko loku. Ar asu prātu, skaidru skatu un laikmeta izjūtu apveltītais skaņu mākslinieks precīzi uztver sabiedriskās vēsmas, cilvēku prieku, sāpes, ilgas, cerīas, un tās atbalsojas viņa mūzikā dabiski un spēcīgi. Romualds Kalsons uz pasauli raugās un to izjūt kā domātājs, pētnieks, filozofs. Analītisks skatījums, iedziļināšanās laikmeta pretrunās, skaņdarba koncepcijas problēmisks risinājums – šīs īpašības liecina par izteikti simfonisku mūzikas domāšanu arī tajos gadījumos, kad tiešas saskares ar simfonijas žanru nav. Viņa mūzikā spēcīgi jaušama zināma domāšanas teatralizācija. Viņa mūzikas tēlu spilgtums, tematisma trāpīgums un iezīmība liek tos uztvert kā savdabīgus personāžus – katru ar savu seju, raksturu, temperamentu, biogrāfiju.
Romualds Kalsons pieder pie apskaužāmi ražīgiem, regulāri un mērķtiecīgi strādājošiem komponistiem, kurš brīvi izteic sevi visdažādākajos žanros. Plašs skats, vērienīgs vispārinājums, konkrētā tēla vai sižetā tvertas universālas norises – tas raksturo viņa muzikālo domāšanu
…
