Ievads.
Ar terminu Romiešu tiesības, tiek atzīmētas antīkās vergturu valsts, Romas valsts tiesības. Romiešu civiltiesībās ietilpst īpašumtiesības, līgumi, saistī8bas, ģimenes mantiskās attiecības.
Mūsdienās termins civiltiesības nozīmē-tiesību nozare, kas regulē mantiskās attiecības, kā arī dažas citas nemantiskās attiecības starp fiziskām vai juridiskām personām, kuras šajās attiecībās piedalās kā neatkarīgi un patstāvīgi tiesību subjekti. Kā apakšnozares ietilpst ģimenes, mantojuma, lietu un saistību tiesības.
Romiešu civiltiesības no mūsdienu, atšķiras ar precīziem formulējumiem un augsti attīstītu juridisku tehniku. Likumi mūsdienās ir ļoti nepilnīgi un formulēti tā, ka tos var ļoti dažādi saprast un iztulkot. Senie romieši ir vienīgie definējuši laulību un izveidojuši tai savu definīciju, Modestīna definīciju: laulība ir vīrieša un sievietes savienība, kopdzīve uz mūžu. Dievišķo un cilvēcisko tiesību kopība. Mūsdienās nav bijusi neviena rakstiska laulības definīcija, katrā valstī likums, kas var precēties un kad ir atšķirīgs.
Vēl viens jēdziens, kas pastāvēja Senajā Romā, bet mūsdienās vairs nav aktuāls ir vergi, līdz ar to šāda cilvēku kārtas pastāvēšana ļoti pamatīgi ietekmēja to laiku likumu izveidi. Vergs tika uzskatīts par lietu, uz to attiecās visi tie paši likumi, kas uz lietu, ar viņu varēja veikt visas tās pašas darbības, ko ar lietām, pārdot, mainīt pirkt, par laimi mūsdienās šāds cilvēku pastāvēšanas stāvoklis vairs nepastāv, jo tiek uzskatīts par nežēlīgu un bezjēdzīgu, bez jebkādiem loģiskiem pamatiem nodibinātu.
Arī jēdziens juridiska persona ir izveidojies Senajā Romā, kas radies kā pretstats fiziskai personai.
Tieši Senās Romas civiltiesības ir pamats visas pasaules civiltiesību izveidošanā.
…
